Survival of Liparis loeselii (L.) as an early successional species in Engure region described based on ecological peculiarities during the annual cycle

We present some results of a six-year (2008-2013) study in two localities of Liparis loeselii (L.) Rich. near Lake Engure. The annual cycle of L. loeselii, an early successional species, may indicate its potential survival in its typical wet habitat with fluctuating levels of water. Flowering of L. loeselii usually begins in the first decade of June and lasts for several weeks. If the initiation of development was delayed, leaves and inflorescence started to grow almost simultaneously. Development of the first fruit began during flowering and continued to August. Ripening of fruit and seeds occurred in September-October, and they were dispersed mostly by melt water of snow in spring, which is very important for populations in sites overgrowing with perennial herbs. The previous season capsules of L. loeselii remained till the middle of the next growing season; a part of the seeds remained in capsules and less than 1% of seeds had viable embryos. This may increase the survival potential of the population. The studies of herbarium records of L. loeselii in the area of Lake Engure showed that the annual cycles of L. loeselii have been similar and that the species has not responded drastically to climate change. Raksts iepazīstina ar pētījumu, kas sešu gadu garumā (2008-2013) veikts divās Liparis loeselii (L.) Rich. atradnēs Engures ezera apkārtnē. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā tipiska agrās sukcesijas suga spējusi šādā mainīgā vidē izdzīvot vairāk kā 100 gadus. Herbārija un gada cikla studijas lauka pētījumi atklāja, ka gada cikli ir līdzīgi un ka suga strauji nereaģē uz klimata izmaiņām. Mūsu pētījuma rezultāti parādīja, ka L. loeselii izdzīvošanu mitros biotopos ar mainīgu ūdens līmeni nodrošina pielāgotību komplekss. Seklā sakņu sistēma ļauj pārciest īslaicīgu applūšanu. Lapas un ziedkopa attīstās jūnija sākumā; ja attīstība aizkavējas, lapas un ziedkopa sāk augt gandrīz vienlaicīgi. Sēklas nogatavojas rudenī, bet izsējas pavasarī un izplatās ar sniega kušanas ūdeņiem, kas ir īpaši svarīgi populācijām, kuras atrodas aizaugošos biotopos. No iepriekšējās sezonas neatvērušajās pogaļās palikušo sēklu embriju dzīvotspēja saglabājas zemāka par 1%, kas, ņemot vērā orhidejām raksturīgo lielo sēklu skaitu, tomēr palielina populācijas izdzīvošanas iespējas.