Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos = The heritage of religious architecture and art in the historical Balvi and Ludza districts = Nasledie sakralʹnoj architektury i iskusstva istoričeskogo Balvskogo i Ludzenskogo rajonov
Gespeichert in:
| Hauptverfasser: | , |
|---|---|
| Format: | Buch |
| Sprache: | Latvian |
| Veröffentlicht: |
Rīga
Neputns
2021
|
| Schriftenreihe: | Mākslas pieminekļi Latvijā
|
| Schlagworte: | |
| Online-Zugang: | Inhaltsverzeichnis Literaturverzeichnis Register // Personenregister |
| Tags: |
Tag hinzufügen
Keine Tags, Fügen Sie den ersten Tag hinzu!
|
MARC
| LEADER | 00000nam a2200000 c 4500 | ||
|---|---|---|---|
| 001 | BV047402311 | ||
| 003 | DE-604 | ||
| 005 | 20211029 | ||
| 007 | t | ||
| 008 | 210805s2021 a||| |||| 00||| lav d | ||
| 020 | |a 9789934601156 |9 978-9934-601-15-6 | ||
| 035 | |a (OCoLC)1277023600 | ||
| 035 | |a (DE-599)BVBBV047402311 | ||
| 040 | |a DE-604 |b ger |e rda | ||
| 041 | 0 | |a lav | |
| 049 | |a DE-12 | ||
| 100 | 1 | |a Kaminska, Rūta |d 1950- |e Verfasser |0 (DE-588)132999749 |4 aut | |
| 245 | 1 | 0 | |a Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos |b = The heritage of religious architecture and art in the historical Balvi and Ludza districts = Nasledie sakralʹnoj architektury i iskusstva istoričeskogo Balvskogo i Ludzenskogo rajonov |c Ruta Kaminska, Anita Bistere |
| 246 | 1 | 1 | |a The heritage of religious architecture and art in the historical Balvi and Ludza districts |
| 246 | 1 | 1 | |a Nasledie sakralʹnoj architektury i iskusstva istoričeskogo Balvskogo i Ludzenskogo rajonov |
| 264 | 1 | |a Rīga |b Neputns |c 2021 | |
| 300 | |a 511 Seiten |b Illustrationen, Karten |c 24 cm | ||
| 336 | |b txt |2 rdacontent | ||
| 337 | |b n |2 rdamedia | ||
| 338 | |b nc |2 rdacarrier | ||
| 490 | 0 | |a Mākslas pieminekļi Latvijā | |
| 505 | 8 | |a Englische und russische Zusammenfassung | |
| 650 | 4 | |a Balvi (Region) | |
| 650 | 4 | |a Ludza (Region) | |
| 650 | 4 | |a Arts in general | |
| 650 | 4 | |a Sculpture | |
| 650 | 0 | 7 | |a Sakralbau |0 (DE-588)4178936-2 |2 gnd |9 rswk-swf |
| 650 | 0 | 7 | |a Innenarchitektur |0 (DE-588)4072819-5 |2 gnd |9 rswk-swf |
| 650 | 0 | 7 | |a Religiöse Kunst |0 (DE-588)4193793-4 |2 gnd |9 rswk-swf |
| 651 | 7 | |a Balvi |0 (DE-588)4771051-2 |2 gnd |9 rswk-swf | |
| 651 | 7 | |a Ludza |0 (DE-588)4441074-8 |2 gnd |9 rswk-swf | |
| 689 | 0 | 0 | |a Balvi |0 (DE-588)4771051-2 |D g |
| 689 | 0 | 1 | |a Ludza |0 (DE-588)4441074-8 |D g |
| 689 | 0 | 2 | |a Sakralbau |0 (DE-588)4178936-2 |D s |
| 689 | 0 | 3 | |a Innenarchitektur |0 (DE-588)4072819-5 |D s |
| 689 | 0 | 4 | |a Religiöse Kunst |0 (DE-588)4193793-4 |D s |
| 689 | 0 | |5 DE-604 | |
| 700 | 1 | |a Bistere, Anita |d 1979- |e Verfasser |0 (DE-588)132999927 |4 aut | |
| 856 | 4 | 2 | |m Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment |q application/pdf |u http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032803362&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |3 Inhaltsverzeichnis |
| 856 | 4 | 2 | |m Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment |q application/pdf |u http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032803362&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |3 Literaturverzeichnis |
| 856 | 4 | 2 | |m Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment |q application/pdf |u http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032803362&sequence=000005&line_number=0003&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |3 Register // Personenregister |
| 940 | 1 | |n oe | |
| 940 | 1 | |q BSB_NED_20210805 | |
| 999 | |a oai:aleph.bib-bvb.de:BVB01-032803362 | ||
| 942 | 1 | 1 | |c 200.9 |e 22/bsb |g 4796 |
| 942 | 1 | 1 | |c 709 |e 22/bsb |g 4796 |
Datensatz im Suchindex
| _version_ | 1804182663523729408 |
|---|---|
| adam_text | Saturs Ievads 7 BALVI Balvu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca Balvu luterāņu baznīca Balvu Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīca 18 26 31 BALVU RAJONS Augustovas (Kapūnes) Sv. Elizabetes Romas katoļu baznīca Baltinavas Jaunavas Marijas pasludināšanas Romas katoļu baznīca Baltinavas Kristus Apskaidrošanās pareizticīgo baznīca Beržu (Bērzpils) Sv. Annas Romas katoļu baznīca Beržu (Zosulu) kapliča Brieksīnes kapliča Krišjāņu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca Kupravas Sv. Ignacija Romas katoļu baznīca Pokratas kapliča Putrānu kapliča Reibānu (Nagļu) kapliča Rugāju Vissvētās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Sirds Romas katoļu baznīca Rugāju Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca Saksmales kapliča Sprogu Sv. Ercenģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca Šķilbēnu (Rekovas) Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca Šķilbēnu Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas pareizticīgo baznīca Tilžas Sv. Jāzepa Romas katoļu baznīca Tilzas luterāņu baznīca Tilžas Debesbraukšanas pareizticīgo baznīca Vīksnas Sv. kņaza Vladimira pareizticīgo baznīca Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca Viļakas luterāņu baznīca Viļakas Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca 38 44 54 60 68 72 74 78 82 85 88 90 94 100 102 106 112 118 124 130 136 142 152 158 LUDZA Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca Ludzas Lielā sinagoga Ludzas luterāņu baznīca Ludzas Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīca Ludzas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams Karņicku kapliča (Sv. Tadeuša kapela) 166 176 180 184 194 199 LUDZAS RAJONS Aizpūres Vissvētākās Jaunavas Marijas -
Ticīgo palīdzības Romas katoļu baznīca Bļižņevas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams 204 210 5
Boru vecticībnieku kopienas lūgšanu nams Brigu Vissvētās Trīsvienības katoļu baznīca Brodaižas Kunga Jēzus apskaidrošanās Romas katoļu baznīca Brodaižas Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca Eversmuižas Sv. Andreja katoļu baznīca Goliševas Svētās Trijādības pareizticīgo baznīca Istalsnas Sv. Staņislava Romas katoļu baznīca Jaunslobodas Svētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca Kārsavas Augšāmcelšanās luterāņu baznīca Kārsavas Sirdsskaidrās Eufrosīnijas pareizticīgo baznīca Kvītaines lielmocekļa Soluņas Dimitrija pareizticīgo baznīca Lauderu Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca Mežvidu Skapulāra Dievmātes katoļu baznīca Pasienes Sv. Dominika Romas katoļu baznīca un dominikāņu klosteris Pasienes kapliča Pildas Sv. Pētera un Pāvila katoļu baznīca Pudinavas (Mihalovas) Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca Pušmucovas Jaunavas Marijas pasludināšanas Romas katoļu baznīca Raipoles Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca Reiku Vissvētās Dievmātes ikonas “Visu sērojošo prieks” pareizticīgo baznīca Rogaižu Sv. Antona Romas katoļu kapela Rundānu Sv. Krusta paaugstināšanas Romas katoļu baznīca Ruskulovas Lurdas Dievmātes Romas katoļu baznīca Salnavas Sv. Jāņa Saucēja balss tuksnesī Romas katoļu baznīca Savelinku kapliča Stiglovas Sv. Krusta pagodināšanas katoļu baznīca Terehovas Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu kapliča Vecslabadas Kristus Augšāmcelšanās pareizticīgo baznīca Vertulovas Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas pareizticīgo baznīca Zilupes Kristus Krusta pacelšanas pareizticīgo baznīca 215 220 226 232 240 248 254
260 268 272 280 286 294 304 308 326 330 338 346 354 364 370 375 380 384 388 394 402 406 416 424 PIELIKUMI Objektu saraksts Avoti un literatūra Terminu vārdnīca Personu rādītājs Saīsinājumu saraksts 432 434 436 444 447 The Heritage ofReligious Architecture and Art in the Historical Balvi and Ludza Districts List ofImages Наследие сакральной архитектуры и искусства исторических Балвского и Лудзенского районов Список иллюстраций 448 467 6 479 499
Avoti un literatura NEPUBLICĒTIE MATERIĀLI Baltkrievijas Republikas Nacionālais vēstures arhīvs (Нацыянальны Гістарычны Архіў Республіці Беларусї). Akt Wizyty Kłasztoru Posińskiego zaczętej dnia l.Junij a Skonczoney dnia 50 tegoż Miesiąca Ru 1818.1781. f., 26. apr, 1396.1., 47.-S4.vlp. Krievijas
Valsts vēstures arhīvs (Российский государственный исторический архив). Фасады и Детальные планы Лосинскаго Доминиканскаго Монастыря [1833]. 821. f., 150. apr., 563.1. (fotokopija PDC). Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Lipnicki, A. Dzieje Kościoła Rzymsko katolickiego w dawnych Biskupstwach
Inflanckich. 1874. 7363. f, 5. apr., 237.1. (rokraksta kopija). Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Pieminekļu dokumentācijas centra arhīvs (PDC). Balvu un Ludzas rajonu katoļu, luterāņu, pareizticīgo, vecticībnieku baznīcu lietas. Bikše, Z., Robežniece, A., Sauja, R. Pasienes katoļu baznīca.
Arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija. Rīga: AIG, 2006. Blūms, P. Ludzas Lielā sinagoga. Restaurācija. Pieteikums konkursam “Latvijas būvniecības gada balva 2016”. Dirveiks, L, Strupule, V., Lūse, L., Jekševica, I., Poriete, L, Taureņa, R. Pasienes klosteris. Arhitektoniski mākslinieciskā
inventarizācija. Rīga: AIG, 2010/2011. Dubiņš, E. Arhitektūras piemineklis - Pasienas baznīca un klosteris. Pirmsprojekta izpēte, 1.-2. d. Rīga, 1981. Hermsa, L. Ludzas Lielā sinagoga. Restaurācijas pase: telpu T2, T3,17 un griestu kupola polihromā krāsojuma restaurācija. 2016. Rundāles pils muzeja
arhīvs (RPM). faunlatgales un Ludzas apriņķu katoļu, luterāņu, pareizticīgo baznīcu lietas. PUBLICĒTIE AVOTI UN
LITERATŪRA Grāmatas Brežgo, B. Latgolas vēstures materiāli, I. Daugavpils: V. Loča izd., 1944. Broce, f. K. Zīmējumi un apraksti. 4. sēj. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2007. Cakuls, L Latvijas Romas katoļu draudzes. Kūrijas arhīva materiālu apkopojums. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997. Die evangelisch-lutherischen Gemeinden in Russland. Eine hist-stat. Darstellung: Hrsg, vom Zentral-Komitee der unterstützungs-Kasse ßr evangelisch-lutherische Gemeinden in Russland. II Bd. St. Petersburg: Buchdruckerei J.Watsar, 1911. Hornung, Z. Problem rokoka w architekturze sakralnej XVIII wieku. Wrocław, 1972. Johansons, A Latvijas kultūras vēsture. 1710-1800. Stokholma: Daugava, 1975 (2. izd.: Rīga: Jumava, 2011). Karpowicz, M. Antonio Paracca. Architetto del rococò estremo. Valsolda: Comune di Valsolda, 2008. Krastiņš, J., Strautmanis, I., Dripe, J. Latvijas arhitektūra no senatnes līdz mūsdienām. Rīga: Baltika, 1998. Krūmiņš, A. Latgales koka baznīcas Romas katoļu draudzēs 18.gadsimtā. Rīga: Jumava, 2003. Ķiploks, E. Dzimtenes draudzes un baznīcas. Latviešu ev.-lut. baznīcas Amerikā apgāds, 1987. Latvijas mākslas vēsture. Rīga: Pētergailis, 2004. Latvija. Sinagogas un rabīni. 1918-1940. Rīga: Shamir, 2004. Litak, S. Akta wizytacji generalnej diecezji Inflanckiej i Kurladzkiej czyli Piltyńskiej z 1761 roku. Toruń: Towarzystwo Naukowe w Toruniu, 1998. Litak, S. Struktura terytorialna kościoła łacińskiego w Polsce w 1772 roku. Lublin: Towarzystwo naukowe Katolickiego universitetu Lubelskiego, 1980. Maksimova, L. Viļaka un tās ļaudis gadsimtu ceļos. Rēzekne: Latgales
kultūras centra izdevniecība, 2001. Manteifelis, G. Poļu Inflantija. Rīga: Jumava, 2020. Manteuffel, G. Z dziejów kościoła w Inflantach i Kurlandyi odXVIgo do XXgo stulecia. Warszawa: [b. i.], 1905. Mašnovskis, V. Latvijas luterāņu baznīcas. Vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra. I sēj. Riga: due, 2005. Mašnovskis, V. Latvijas luterāņu baznīcas. Vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra. II sēj. Rīga: due, 2006. Mašnovskis, V. Latvijas luterāņu baznīcas. Vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra. IV sēj. Rīga: due, 2010. 434
Rabikauskas, P. Relationes status dioecesium in magno ducatu Lituaniae. T. 2. Roma: Academia Lituana Catholica Scientiarum, 1978. Słownik geograficzny Królestwa Polskiego i innych krajów słowiańskich. Tom IV. Warszawa: nakł. Filipa Sulimierskiego i Władysława Walewskiego, 1883 Strods, H. Latvijas
katoļu baznīcas vēsture. 1075-1995. Rīga, 1996. Svilāns, f. Latvijas Romas-katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. Terra Mariana. 1186-1888. Album and Comments. Vol. 2. Riga: Latvian National Library / Biblioteca Apostolica Vaticana, 2008-2013. Trojanovskis, V. Ludzas zeme. Rajona
daba, vēsture, šodiena. 2. izd. Ludza: A. Rancāna izdevniecība, 2005. Vaivods, L Katoļu baznīcas vēsture Latvijā. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1994. Vipers, В. Latvijas māksla baroka laikmetā. Rīga: Valters un Rapa, 1937. Zeile, P. Latgales kultūras vēsture. Rēzekne: Latgales kultūras centra
izdevniecība, 2006. Барановский, В., Поташенко, Г. Староверие Балтии и Польши. Vilnius: AIDAI, 2005. Довгялло, Д. Список церквей Витебской губернии. Витебск, 1899. Гаврилин, А. Люцинское (Лудзенское) благочиние во второй половине XIX - конце 30-х годов XX века. Рига: Филокалия, 2013. Маруденок, В.
Истринская святыня: 100-летию Старослободской (Вецслабадской) православной церкви во имя Воскресения Христова посвящается. [Б. м.]: [б. и.], [2012]. Никонов, В. СтаровериеЛатгалии. Резекне: Резекненская кладбищенская старообрядческая община, 2008. Русские в Латвии. Из истории и культуры староверия.
Выпуск 3. Рига: ВЕДИ, 2003. Сахаров, С. Православныя церкви в Латгалии. Rīga: autora izdevums, 1939.
Слюнькова, И. Н. Храмы и монастыри Беларуси XIX века в составе Российской империи. Москва: ПрогрессТрадиция, 2010. Publikācijas rakstu krājumos Kučinskis, S., SJ. Latvijas zemju katoļu draudžu attīstība un kultūra pēc reformācijas. Dzimtenes kalendārs. Stokholma: Trīs rozes, 1981, 57.-177. lpp. Kaminska, R. Art Heritage of Eastern Latvia and its Creators in the 18th-19th Century. Stan badań nad wielokulturowym dziedzictwem dawnej Rzeczypospolitej. T. I. Białystok: Instytut Badań nad Dziedzictwem Kulturowym Europy, 2010, pp. 75-90. Kaminska, R. The Late Baroque Church Interiors of Livonia within pre-Partition Poland. Biuletyn Historii Sztuki. Warszawa: Instytut Historii Sztuki Polskiej Akademii Nauk, 2011, Nr. 3-4, Rok LXXIII, pp. 453-478. Kaminska, R. Restoration of Painted Church Interior Decorations of the Late Baroque Period in Latgale (20042018). Acta Academiae Artium Vilnensis. T. 92-93. Vilnius: Vilniaus dailės akademijos leidykla, 2019, pp. 180-206. Zeps, V. j. Reformācija Latgalē kā pieturas punkts dažādām Latgales baznīcas vēstures problēmām līdz 1700. gadam. Dzimtenes kalendārs. Stokholma: Trīs rozes, 1981,182.-196. lpp. Шнеер, А. Еврейская Лудза - город и люди (1772-1941). Latgale kā kultūras pierobeža. Daugavpils: Saule, 2008, c. 61-75. Publikācijas preses izdevumos Baznīca - ticīgajiem. Svētdienas Rīts, 21.10.1990. Bondarenko, Ē. Labais gans. Ludzas Zeme, 05.04.2007. Bondare, L. Notiks atklāšanas dievkalpojums. Vaduguns (Balvi), Nr. 121,11.10.1990. Pareizticīgo draudzes un baznīcas Latgalē. Daugavas Vārds, Nr. 38,17.09.1927. Д. I. Освященіе новаго приходского
храма. Полоцкія епархіальныя ведомости, 26.07.1916, c. 422-426. INTERNETA RESURSI Balvu Centrālā bibliotēka. Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze. Kultūrvēstures objekti. Baznīcas. Pieejams: www. balvurcb.lv/kb [skatīts 05.05.2021]. Ludzas pilsētas galvenā bibliotēka. Kultūrvēstures datu bāze. Pieejams: https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvesturesdatu-baze [skatīts 05.05.2021]. Latvijas krievi. Pieejams: https://www.russkije.lv/lv/lib/read/t-kosinskaya.html [skatīts 05.05.2021]. 435
Terminu vārdnīca Adjunkts - luterāņu baznīca: palïgmaatajs. Akadēmisms - 16.-19. gadsimtā mākslas akadēmijās izplatīts tēlotājas mākslas virziens, kas balstās uz nemainīgu “mūžīgā skaistuma” kanonu; uz kanonizētiem estētiskiem principiem balstīta mākslinieciskā koncepcija. Arhidiecēze - katoļu baznīcas arhibīskapa (virsbīskapa) pārziņā esoša teritoriālā vienība (province). Aron ha-kadeš (arī aron ha-kodeš) - skapis, kurā tiek glabāti svēto rakstu (toras) tīstokli un kurš sinagogā novietots arkā pie sienas, kas pavērsta pret Jeruzalemi. Akants - rotājums, ko izmanto arhitektūrā un dekoratīvajā mākslā, stilizētu Dienvideiropas auga akanta lielo, plūksnoti dalīto, dzeloņaino lapu veidā. Altāris - centrālā upurēšanas un citu sakrālo norišu vieta dievnamā; kristīgajā baznīcā simbolizē svēto galdu, pie kura notika pēdējais vakarēdiens ar Kristu; Rietumu rita baznīcās tas parasti sastāv no altāra galda jeb m e n s a s, altāra sienas jeb retabla un tabernakula (katoļu baznīcā paredzēts sakramenta glabāšanai). Pēc novietojuma izšķir centrālo altāri, sānu altārus un pārvietojamos altārus. Antependijs - dekorēts koka vai metāla panelis vai auduma draperija altāra (mens as) priekšējā fasādē. Antablements - klasiskā ordera sastāvdaļa - augšējā horizontālā daļa, ko balsta kolonnas vai pilastri. Apsīda - no celtnes korpusa izvirzīta pusapaļa, daudzstūraina vai segmentveida baznīcas ēkas altārdaļa, parasti ar savu pārsegumu. Arka - konstruktīvs elements, lokveida pārsegums starp balstiem vai virs ailas, var būt ar pusloka, smailu (smailarka) vai citas formas noslēgumu. Arkatūra -
arhitektūras dekors, nelielu dekoratīvu arku virknējums. Arkāde - pēc formas un lieluma vienādu, uz kolonnām balstītu arku rinda. Art deco - 20. gadsimta 20.-30. gadu arhitektūras un mākslas stils, īpaši izteikti izpaudies dekoratīvajā mākslā. Nosaukums aizgūts no 1925. gada Parīzes “Dekoratīvās mākslas un modernās industrijas starptautiskās izstādes”. Raksturīgs dārgu materiālu (laka, bronza, ziloņkauls, melnkoks u. c.) izmantojums kontrastā ar vienkāršam, masīvām formām, Austrumu motīvu un lauztu līniju izmantojums. Atektonisks - formveides princips plastiskajās mākslās, pretējs tektoniskam - pēc noteikta karkasa struktūras būvētam. Atika - sienas daļa virs vainagojošās dzegas; parasti domāta uzrakstiem vai bareljefiem. Ažūrs - dekoratīvs risinājums; viegls, gaisīgs; ar caurlauzumiem un iegriezumiem veidota forma; pretstats monolītam. Baldahīns - dekoratīvs auduma vai cita materiāla pārjums virs altāra, troņa, bīskapa krēsla u. tml. Balustrāde - no balustriem un margas veidots nožogojums balkonam, luktai, prezbitērijamu. c. Balustrs- balustrādes nožogojuma elements nelielas apaļas kolonnas vai stilizētas vāzes veidā; var būt plastisks vai veidots siluetzāģējumā. Bareljefs, (ari cilnis) - skulpturāls veidojums, kas nedaudz izceļas no pamatpiaknes virsmas. Baroks - arhitektūras un mākslas stils Rietumeiropā no 16. gadsimta beigām līdz 18. gadsimta vidum. Saistīts ar kontrreformacijas laikmetu. Raksturo tieksme uz monumentālismu, dinamismu un greznību, teatrāliem efektiem, bagātīgu celtņu dekoru. Bieži uzsvērts arhitektūras, tēlniecības un glezniecības sintēzes aspekts.
Bazilika - arhitektūrā: agrīna baznīcu celtnes forma (izveidojusies Romā) - garena būve ar iekštelpu dalījumu vairākos j o m o s, no kuriem vidējo, kas ir paaugstināts, izgaismo logu rinda. Biktssols - sols grēksūdzei ar funkcijai pielāgotu uzbūvi. Bima (Bema) - svēto rakstu (toras) publiskai lasīšanai paredzēts paaugstinājums jeb katedra sinagogas lūgšanu telpas centrā. 436
Bīdermeiers - kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī. Neoklasicisma paveids, kas pastāv līdztekus romantismam. Parādās lietišķi dekoratīvajā mākslā, pārsvarā Vācijas zemēs un Austrijā, raksturojot vidusšķiras intereses un akcentējot praktiskuma, izturības, ērtuma aspektus. Formām raksturīgs lakonisms, funkcionalitāte. Bra - pie sienas stiprināms svečturis. Ciborijs (arī ciborija kauss) - kausveida trauks ar vāku, kalpo dievmaižu (hostijas) ievietošanai. Cilnis - sk. Bareljefs. Cinobrs - sarkans dzīvsudraba minerāls, krāsviela. Cokols - celtnes vai pieminekļa redzamā pamatu daļa, virspamats. Četrlapis ֊ ornamenta motīvs četru savienotu lapu formā, plaši lietots gotikas stilā, izmantots arī neogotikā. Deisiss (arī deisus, deise) - ikonostasa 1) trešās rindas ikona, kurā attēlots slavas tronī sēdošais Jēzus Kristus, tam priekšā labajā pusē - Dievmāte, bet kreisajā - Jānis Kristītājs; 2) atsevišķa ikona ar šo trīs svēto atveidiem; 3) ikonu rinda ar svēto atveidiem abpus centrālajai Pestītāja ikonai. Dekanāts - katoļu baznīcas administratīvajā iedalījumā: vecākajam garīdzniekam (dekānam) pakļautais draudžu kopums, iecirknis. Dentikuli (arī zobinājums) - plastiskā dekora elements, nelielu paralēlskaldņu formas izciļņu virkne zem dzegas. Diecéze - baznīcas administratīvajā iedalījumā: teritorija, kurā ietilpst vairākas draudzes un kuru pārvalda bīskaps. Dominikāņi - garīgā ordeņa locekļi; dominikāņu ordeni (Ordo Fratrum Praedicatorum, OP) 13. gadsimtā Francijā dibinājis Sv. Dominiks. Draperija - dekoratīvs sakrokots audums; analogas formas kokgriezuma vai cita
materiāla dekoratīvs elements. Dzega - Josla, kas vainago sienu un pasargā to no nokrišņiem, arī horizontāla josla, kas sadala sienu. Klasiskajā orderī - antablementa augšējais noslēgums. Eklektika (arī eklektisms) - dažādu stilu formāls, mehānisks apvienojums; tiek lietots arī kā sinonīms historisma - 19. gadsimta otrās puses stilistiskā strāvojuma - apzīmēšanai. Emblemātika - abstrakta jēdziena vai idejas atveidošana ar simbolu. Entāze - kolonnas paresninājums, parasti līdz tās kāta vidum. Eparhija - pareizticīgo baznīcā bīskapa pārziņā esoša teritorija. Erkeris - slēgts izvirzījums ēkas fasādē, kas nesniedzas līdz zemei. Erkerveida kancele - konstrukcija ar kanceles korpusu bez balsta. Evaņģēlisti - Jaunās Derības evaņģēliju autori: apustuļi Jānis, Matejs, Lūka, Marks. Ērģeļu prospekts - ērģeļu fasādes dekoratīvais noformējums, apvienojot instrumenta stabules ar konstruktīvi būvētu un plastiski dekorētu ierāmējumu. Ērģeļu reģistrs - vienāda tembra ērģeļu stabuļu kopa. Fasāde - celtnes ārējā daļa, ārpuse. Izšķir galveno, sānu, aizmugures fasādi, pēc ēkas novietojuma - arī ielas, pagalma, dārza fasādi. Festons - dekoratīvs elements, kurā attēlota galos iekārta ziedu, augļu un lapu vītne. Fiale - a) gotikas stila arhitektūrai raksturīgs dekoratīvs elements, tornītis, kas vainago kontrforsus, smailes; b) krustapuķe, pinakls. Feretrons - dekoratīvi izstrādāts pārnēsājamais procesiju altāris. 437
Filiālbazmca (ап baznīcas filiale) - baznīca, kas kalpo draudzei, kurai nav neatkarīga statusa (filialdraudze) un kura patstāvīgi neuztur priesteri. Fogteja - fogta (viduslaiku amatpersona, kas izpildīja tiesas u. c. funkcijas) pārvaldīta administratīvi teritoriāla vienība. Folverks - pusmuiža. Frīze - arhitektoniskā dekora elements, horizontāla josla antablementā, viena no klasiskā ordera sastāvdaļām. Frontons - arhitektonisks elements trīsstūra, pusloka vai segmenta formā; radies ordera arhitektūrā kā ēkas gala sienas daļa zem divslīpju jumta, ko pa perimetru ietver dzegas. Fundacija - baznīcas celšanai vai uzturēšanai nepieciešamo materiālo līdzekļu nodrošinājums. Galerija - gara, šaura, pārjumta telpa ēkas ārpusē, kam ārsienas vietā ir arkāde vai kolonnas; interjerā augšējā stāva konstrukcija, kas atvērta uz telpas iekšpusi. Garenfasāde - garenbūves ēkas sānu fasāde. Gotika - vēsturiskais stils viduslaikos, kas seko romanikai, parādās tēlotājmākslā un arhitektūrā. Radies 12. gadsimtā Francijā, Eiropā izplatīts līdz 16. gadsimtam. Saistīts ar galma kultūru un sakrālo mākslu. Arhitektūrā - izstrādāta konstruktīvā sistēma, karkasa konstrukcija. Uzsverot formu vertikalitāti, izmanto ribu velves, smailloku un atbalsta arku. Guļšķautnis - no četrām pusēm tēsts guļbaļķis. Historisms - iepriekšējo laikmetu vēsturisko stilu izteiksmes līdzekļu izmantojums arhitektūrā un dekoratīvajā mākslā, īpaši uzplaukst 19. gadsimta otrajā pusē; reizēm tiek lietots arī kā sinonīms eklektismam. IHS monogramma (Kristogramma) - Kristus simbols Rietumu kristīgajā baznīcā, lietots kopš vēlajiem
viduslaikiem. Ikonostass - pareizticīgo baznīcā: ikonu šienavai starpsiena, kas atdala altāri no draudzes telpas vidusdaļas. І 1 ZUZ 12 11 10 9 ļ 2 į г: 3 7 5 4 Ճ1 1 Ыр ыЫ □ □ -------а ү 6 t 1-Valdnieka vārti (a- Marijas pasludināšana; b, c, d, e - evaņģēlisti); 2 - Svētais Vakarēdiens; 3 - Pestītāja ikona vai baznīcas ikona; 4 - Dievmātes ikona; 5, 6 - ziemeļu un dienvidu durvis ar ercenģeļu vai svēto diakonu atveidiem; 7, 8 - citas ikonas; 9 - deisisa rinda; 10 - svētku rinda; 11 - praviešu rinda; 12 - ciltstēvu rinda. Vecticībniekiem - ikonu siena, kas izvietota pie dievnama gala sienas. Iluzors gleznojums - ar glezniecības paņēmieniem uz celtnes sienām un iekārtas priekšmetiem atveidoti arhitektoniskās uzbūves elementi un to dekors, reizēm iekļaujot ainaviskus vai figurālus motīvus. Šāds gleznojums bija populārs baroka laikmeta baznīcu interjeru apdarē, un tā izplatību veicināja jezuīti. Indults - katoļu baznīcā: augstākās amatpersonas (pāvesta, bīskapa) dota atļauja vai privilēģija darbībai, kas parastā kārtībā nav izpildāma. 438
Intarsija - dekoratīvajā mākslā: koka virsmas apdares tehnika, dekora kompozīcijas veidošana, izmantojot dažādu koku ielaiduma laukumus. Jezuītu ordenis (ari Jēzus sadraudzība, Jēzus biedrība (Societas Jesu (latīņu val.)) - Romas katoļu regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534. gadā Parīzē no teoloģijas studentu domubiedru grupas Ignacija Lojolas vadībā. Joms - ar balstu rindu nodalīta baznīcas zāles daļa bazilikas un halles tipa dievnamos ; draudzes telpa vienjoma baznīcās. Kahals - ebreju kopienas vietējā pārvaldes organizācija, kas administrē reliģiskos, tiesiskos un sociālos jautājumus. Kancele - Rietumu kristīgajā baznīcā: paaugstināts, telpiski būvēts iekārtas elements, paredzēts sprediķotajam. Parasti novietota altāra tuvumā pie baznīcas sienas vai pīlāra. Kandelabrs ֊ daudzžuburu svečturis. Kanelūra - grope pilastra vai kolonnas stāvā. Kanoniķis - augstāka amatpersona katoļu baznīcā, bīskapa katedrāles kapitula loceklis. Kapela - neliela dievnama ēka, ko izmanto draudze; noteiktai ļaužu kopai paredzēta privāta ēka vai telpa lūgšanām, dievkalpojumiem un relikviju glabāšanai. Kapitelis-vertikālu balstu (kolonnas vai pilastra) noslēdzošā daļa. Kapucini (ari kapucieši) - garīgā ordeņa locekļi; Mazāko brāļu kapucínu ordenis (Ordo Fratrum Minorum Capuccmorum, OFMCap) veidojies kā Frančiškanu ordeņa atzars 16. gadsimtā, kā patstāvīgs ordenis darbojas no 1619. gada. Kasetējums - dekoratīva arhitektoniska griestu vai sienu apdare ar virsmā regulāri izkārtotiem, parasti kvadrātiskiem laukumiem. Sastopams gan koka konstrukcijas, gan iluzori gleznots kasetējums. Kiots -
grezns stiklots rāmis vai skapītis ikonu glabāšanai, bieži ar atveramu priekšējo stikloto plakni. Parasti novietots pie sienas vai - izvērstākā variantā - uz grīdas. Klasicisms - arhitektūras un mākslas stils Eiropā 18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimta pirmajā pusē. Pretstatā barokam akcentē līdzsvaru, stabilitāti. Balstīts uz antīkās mākslas paraugiem, izceļot vienkāršību un formu loģiku. Arhitektūrā akcentē regulāru plānojumu, simetriju, skaidru ārējo formu, harmoniskas proporcijas. Klasiskais (antīkais) orderis - sk. Orderis. Kliross - ikonostasa priekšā esošā paaugstinājuma ( s oi e j a s ) sānu daļa, kas paredzēta lasītājiem un dziedātājiem. Koka lemesis - koka sakrālajā arhitektūrā: iegarens nedaudz izliekts dēlītis lāpstiņas formā, ko izmanto izliektu jumta daļu vai kupolu (“galvu”) pārsedzei. Kolonna - stabs vai celtnes vertikālais nesošais balsts; orderī - vidējā sastāvdaļa ar apaļu šķērsgriezumu. Kompozītorderis - viena no klasiskā ordera formām, kas izveidojusies senajā Romā. Konfederācija - valstu savienība, kurā valstis saglabā neatkarību, vienlaikus apvienojoties noteiktas kopējas funkcijas nodrošināšanai. Konfesija - ticība, piederība pie noteiktas reliģijas. Konsekracija - katoļu baznīcā: personu vai baznīcas a 11 ā r u, u. c. iesvētīšana, ko veic bīskaps. Konsole - no sienas virsmas izvirzīts balstelements, kas ar vienu galu iestiprināts sienā; bieži dekorēts. Kontrforss - izvirzījums vertikālā sienā tās stabilitātes palielināšanai. Korintiskais orderis - viens no antīkā ordera veidiem, radies senajā Grieķijā (Korintā), tā kapiteļa dekorā izmantots akan
ta motīvs. Koris - senākais altārtelpas nosaukums. Kronšteins sk. Konsole. Kulise - aizsegs, aizklājums ; reizēm izmanto baroka ēku plastiski izvērsto gala fasāžu veidojuma (zelmiņa) apzīmējumam. 439
Kupols - izliekts apļa vai daudzstūra telpas pārsegums. Kūpa - Svētā Vakarēdiena kausa daļa (kauss sastāv no pēdas, kāta, kūpąs). Kūrija - Romas katoļu baznīcas administratīvās pārvaldes struktūra. Lambrekens - dekoratīva horizontāla aizkara josla ar izrobotu apakšējo malu; analogas formas kokgriezuma vai cita materiāla rotājums. Lampade - eļļas lampiņa, kas tiek iedegta uz altāra, upurgalda un ikonu priekšā baznīcā vai mājās; var būt iekārta ķēdītēs vai novietojama uz galda. Lata - būvniecībā izmantots zāģmateriāls; veidots, garenvirzienā sloksnēs sazāģējot apaļkoku. Laterna - ar logiem izgaismota neliela izbūve virs kupola, kas vainago tā kompozīciju. Legats - pāvesta iecelts personiskais pārstāvis, sūtnis īpaša uzdevuma veikšanai. Litogrāfija - grafikas iespiedtehnika, gludspiede; novilkumu iegūst, krāsu pārnesot no gludas iespiedformas uz papīra. Liturģija - kristīgās baznīcas dievkalpojums; liturģiskie priekšmeti - dievkalpojumos izmantojamais aprīkojums (garīdznieku tērpi, Svētā Vakarēdiena trauki u. c.). Lizēna - plakans izvirzījums sienā šauras vertikālas joslas formā. Loreto altāris - divpakāpju altāris, simboliski ietver Dievmātes namu, kas, pēc baznīcas skaidrojuma, pārnests no Svētās zemes uz Loreto Itālijā. Saistīts ar Loreto Dievmātes kultu. Lubu (arī lubiņu) jumts - ar egļu mizas sloksnēm vai plēstiem dēļiem klāts jumts, noslogots ar apaļkoku režģi vai nostiprināts ar līmeniski pietapotām kārtīm. Lukama - neliels, parasti apaļš, vertikāli stāvošs logs, kas izbūvēts slīpajā jumta pārseguma virsmā un izgaismo bēniņus. Lukta - luterāņu un katoļu baznīcās:
paaugstināta, atklāta iebūve, galerija virs sānjoma vai priekštelpas, balkons ērģeļu novietošanai. Lunete (arī lunetes logs) - logs pusapļa (pusmēness) formas logailā. Lustracija - vēsturiski Latgalē: valsts varas veikta zemes īpašumu leģitimitātes un saimnieciskā stāvokļa pārbaude. Manuālis - ērģeļu klaviatūra. Meandrs - ģeometriskā ornamenta motīvs, nepārtraukta josla ar ritmiski atkārtotiem taisnleņķa vai kāšveida elementiem. Mensa - altārgalds. Metrikas - baznīcās sastādītais draudzē dzimušo, kristīto, laulāto, mirušo reģistrs. Metropolija - kristīgās baznīcas province, ko veido vairākas bīskapijas kopā ar arhibīskapiju, kurai tās pakļautas; vada metropolīts. Metropolīts - katoļu baznīcā: virsbīskaps (arhibīskaps), pareizticīgo baznīcā: otrā augstākā baznīcas amatpersona, bīskaps, kurš pārvalda eparhiju grupu. Mineja - kalendārā secībā kārtota baznīcas svētkiem veltīta grāmata vai ikona. Misija - Jezuītu ordeņa mazākā pastāvīgās darbošanās vieta, kura ir atkarīga no rezidences vai kolēģijas un kuras uzdevums ir tuvākās apkārtnes vai noteiktas ļaužu grupas pastorāla aprūpe. Monstrance - mākslinieciski izstrādāts kulta trauks ar stiklotu vidusdaļu, ko katoļu baznīcā lieto, lai publiskai pielūgšanai novietotu svētīto hostiju. Neobaroks - sk. Neostili. Neobizantiskais stils - sk. Neostili. Neoeklektika - sk. Neostili. Neogotika - sk. Neostili. Neorenesanse - sk. Neostili. Neorokoko - sk. Neostili. 440
Neoromānika - sk. Neostili. Neostili - noteiktu iepriekšējo laikmetu vēsturisko stilu izteiksmes līdzekļu kopuma izmantošana arhitektūrā un dekoratīvajā mākslā. Historisma periodā 19. gadsimtā bija populāras neoromānikas, neogotikas, neorenesanses, neobaroka, neorokoko formas. Pareizticīgo baznīcu arhitektūrā kopš 19. gadsimta 20. gadiem pazīstams neobizantiskais stils; dažādu vēsturisko stilu elementu apvienojums - neoeklektika. Noviciats - pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgajā ordenī. Nuncijs - Svētā Krēsla diplomātiskais pārstāvis kādas valsts valdībā. Oleografija - tiražētu iespieddarbu tehnika, attēla litogrāfisks iespiedums uz audekla, imitējot eļļas glezniecību. Oratorijs - publiska katoļu lūgšanu kapela. Ordenis - īpaša katoļu un pareizticīgo baznīcas atļauta garīgās dzīves organizācija, kuras locekļiem - ordeņa brāļiem (mūkiem) - jāievēro stingri noteikta dzīves kārtība, normas, kas iekļautas aktu kopumā jeb regulā (vecākā datēta ar 4. gadsimtu); Latgalē zināma jezuītu, dominikāņu un misionāru (lācariešu) ordeņu un kongregacijas darbība. Orderis - nesošo un balstošo arhitektonisko elementu harmonisks kārtojums noteiktā sistēmā; pazīstams senajā Ēģiptē, bet savā klasiskajā formā radies Senajā Grieķijā; antīkajā arhitektūrā izšķir doriško, joniško, korintisko orderi (radies Grieķijā) un toskānisko un kompozītorderi (radies Romā). Omāts - mākslinieciski izstrādāts virstērps, ko katoļu bīskaps vai priesteris valkā, veicot liturģisku darbību. Panelis ֊ sienu lejasdaļas apdare interjerā, kas atšķiras no pārējās sienu plaknes; var būt koka, marmora u. c. materiāla
paneļi. Pastorāts - luterāņu mācītāja dzīvojamā māja, mācītāja muiža. Patēna - šķīvjveida formas trauks komplektā ar kausu, ko lieto Svētā Vakarēdiena ceremonijā. Pilastrs - izvirzījums sienas plaknē, kas veidots pēc kolonnas uzbūves shēmas. Pīlārs ֊ vertikāls, taisnstūra vai daudzstūra formas balsts interjerā. Pildiņš - koka konstrukcijas elements, plāksne (arī dekoratīva), kas iemontēta konstrukcijas (piemēram, durvju) rāmī. Plafons - ar c і ļ ņ i e m vai gleznojumiem dekorēta griestu plakne vai ierāmēta tās daļa. Plebānija - katoļu priestera (plebāna) dzīvojamā māja. Pluviāls - mākslinieciski izstrādāts pusapļa formas apmetnis, liturģiskā tērpa daļa katoļu baznīcā. Polihromija - daudzkrāsainība. Poligonals - daudzstūrains. Portāls - mākslinieciski noformēta ēkas ieeja; ietver arhitektoniskus elementus un tēlniecisku dekoru. Portiks - piebūve ēkas fasādes priekšā, ārtelpa ar к о 1 o n n u vai stabu balstītu frontonu. Pozitīvs - nelielas pārvietojamas ērģeles, parasti bez pedāļa. Prāvests - katoļu baznīcā: priesteris; luterāņu baznīcā: mācītājs, kura pārziņā ir baznīcas iecirknis, draudžu kopa. Prelāts - katoļu baznīcā: augsta ranga garīdznieks, kuram īpašo statusu piešķir pāvests. Prezbitērijs - vēsturiski: apsīdā paaugstināta altārtelpa ar bīskapa krēslu vidū un katoļu garīdznieku (klēriķu) sēdekļiem malās; mūsdienās: baznīcas telpas daļa pie centrālā altāra. Priors - katoļu baznīcā: klostera priekšnieks. Prospekts - dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas kaut ko nosedz vai norobežo. Refektorijs - klostera ēdamzāle. Relacija ֊ ziņojums (parasti rakstveidā) par
dažādiem notikumiem baznīcas dzīvē. Relikvārijs - dekorēts ietvars relikviju glabāšanai. 441
Renesanse - arhitektūras un mākslas stils Eiropā no 14. gadsimta līdz 16. gadsimta pirmajai pusei, balstīts humānisma laikmeta idejās un klasiskās mākslas principu un paraugu izmantošanā. Raksturo tēlotājmākslā izmantotā lineārā perspektīva, arhitektūrā - antīkās Romas parauga toskānu un kompozītordera kolonnu izmantojums,pusloka arkas, velves bezribojuma. Retabls - altāra paaugstinātā, mākslinieciski izstrādātā daļa, kas novietota aiz altārgalda (mensas). Retrospektīvisms - strāvojums 20. gadsimta pirmās puses arhitektūrā, kas izmanto vēsturisko stilu formu elementus. Riba - velvju šķautņu karkasa dekoratīvi akcentētā daļa, kas izceļas ārpus virsmas. Riza - mākslinieciski izstrādāts metāla apkalums, kas sedz ikonu vai gleznu, bieži dārgmetālu izstrādājums. Rizalīts - celtnes daļas izvirzījums visas ēkas augstumā. Robusts - raupjš. Rokajs - rokoko stila galvenais ornamenta elements, kas apvieno gliemežvāka daļu, akan ta lapas motīvus un dažādas līknes asimetriskā, fantastiskā kompozīcijā. Rokoko - mākslas stils 18. gadsimta 30.-60. gados. Galveno uzmanību pievērš izsmalcinātai un virtuozai interjeru dekoratīvajai apdarei. Romanika - mākslas stils Eiropā 10.-12. gadsimtā. Viduslaiku mākslas periods, ko raksturo lineārisms un ekspresīva formu deformācija tēlotājā mākslā. Arhitektūrā - smagnējas, masīvas, simetriski kārtotas formas un pusloka arku, cilindrisko vai krusta velvju izmantojums. Rustikāls - ar tautas mākslas formas veidošanas paņēmieniem saistīts. Rusts - ēkas sienu apdares elements, četrstūra akmens ar rupji tēstu virsmu vai šādas virsmas imitācija apmetumā;
lielākā laukumā - rustojums; parasti akcentē ēkas stūrus, cokola daļu vai aiļu apmales. Sakristeja - īpaša telpa baznīcā, kurā glabājas kulta piederumi vai kura tiek izmantota kā garīdznieku ģērbkambaris. Sandriks - arhitektoniska detaļa dzegas fragmenta vai frontona veidā virs logu vai durvju ailām. Siluetgriezums - dekoratīvs griezums vienā plaknē, kas veido siluetu. Sinagoga - ebreju dievnams lūgšanām, svēto rakstu studijām un mācīšanai. Skapulārs - Romas katoļu baznīcā: bīskapu, priesteru un dažu garīgo ordeņu brāļu liturģiskā tērpa daļa: šaura lente ar paplatinājumu galos, ko liek ap kaklu, ar galiem priekšpusē. Smailarka - sk. Arka. Soleja - austrumu rita dievnama lūgšanu telpā: grīdas paaugstinājums ikonostasa priekšā. Spogulis - arhitektūrā: ierāmēta gluda plakne (griestu spogulis), ierāmēts laukums - dekora elements fasāžu apdarē. Spraišļojums - loga plaknes sadalījums laukumos ar spraišļiem stikla rūšu ievietošanai. Stola - katoļu bīskapa un priestera liturģiskā tērpa sastāvdaļa dekorētas lentes formā ar paplatinātiem galiem. Stuks - ģipša un kaļķa masa ar piedevām dekoratīvās tēlniecības darbiem. Sufragāns (arī sufragānbīskaps) - katoļu baznīcā: d i e c ē z e s bīskaps. Svētā sinode - Maskavas un visas Krievzemes pareizticīgo patriarha padomdevēja institūcija, augstāko garīdznieku padome, kā arī augstākās valsts varas institūcija Krievijas impērijā (1721-1917), kas pārzināja pareizticīgo baznīcas un reliģijas jautājumus. Šindeļi - jumta seguma veids; nelieli koniskas formas (parasti - koka) dēlīši. Šķērsass - galveno asi (viduslīniju) perpendikulāri šķērsojoša
līnija. Šķērsdzītnis - koka dēļu plaknes saturēšanai gropē iedzīts šķērsis. Šķērsjoms (arī transepts) - viens vai vairāki šķērsvirziena jomi, kas krastveida plāna celtnēs taisnā leņķī šķērso galvenos, gareniskos jomus. Tabemākuls - Romas katoļu baznīcā: uz altāra mensas novietots mākslinieciski dekorēts skapītis hostijas novietošanai. 442
Tora - nozīmīgākie jūdaisma svētie raksti, pirmās piecas Vecās Derības grāmatas. Torņu noslēgumi: a - ar četrslīpju smaili; b - ar piramidālu smaili; c - ar konisku smaili; d - ar bruņucepures formas kupolu; e - ar sīpolveida kupolu; f - ar lodveida kupolu. i į i v., Toskāniskais orderis - viena no klasiskā ordera formām, kas izveidojusies senajā Romā. Transepts - sk. Šķērsjoms. Trejlapis - ornamenta motīvs trīs savienotu lapu formā, plaši lietots gotikas stilā, izmantots arī neogotikā. Triglifs ֊ arhitektūras dekora motīvs antīkajā mākslā, taisnstūra formas akmens plāksne ar vertikāliem iegriezumiem, viena no doriška ordera frīzes sastāvdaļām. Trinītis - līmenisks vai statenisks dēļu segums no reti liktiem dēļiem, kuru starpas nosegtas, pirmajai kārtai virsū klājot otro. Triumfa arka - kristīgajā baznīcā: arka, kas atdala kori no draudzes lūgšanu telpas. Uniāti - Polijas pakļautības zemēs: baznīcas ūnijas locekļi (pēc 1596. gadā Brestā noslēgtās ūnijas, kas apvienoja pareizticīgo un katoļu baznīcu, saglabājot pakļautību Romas pāvestam), atzina katoļu baznīcas dogmas, bet saglabāja pareizticīgo liturģiju. Valdnieka vārti (ari Ķēniņa vārti) - vārti, kas atrodas ikonostasa centrā un ved uz altāri. Simbolizē ieeju Dieva valstībā, Paradīzes vārtus. Liturģijā pa tiem tiek iznestas svētās dāvanas (veltes). Velve - izliektas formas griestu pārsegums; biežāk sastopamie veidi - cilindriskā jeb mucas velve, smailloka, krusta, zvaigžņu un tīkla velve. Vikārs - priestera palīgs, paligmācitājs. Vimpergs - gotikas arhitektūras dekora elements, smails frontons virs celtņu portāliem vai
logailām. Vizitacija - baznīcas stāvokļa, inventāra, draudzes darbības un finansiālā nodrošinājuma regulāra pārbaude, ko veic vecākie garīdznieki (dekāni). Ģenerālvizitācija - šāda veida pārbaude, ko pēc vajadzības veic bīskaps. Volūta - dekora motīvs, spirālveida formas ievijums. Vota - Romas katoļu baznīcā, - pateicības zīme izveseļošanās u. c. gadījumos, parasti dažādas formas metāla plāksnītes pie īpaši godātiem svēto tēliem. Zelminis - jumtgale, noslēdzošā gala siena zem divslīpju jumta, ko neietver dzega. Zobinājums ֊ sk. Dentikuli. 443
Personu rādītājs Agarkovs (Агарков) Fjodors 54 Buhi (Buch), dzimta 25, 66, 321 Aleksandrs (Александр), bīskaps 160,428 Bukēviča Dzintra 9 Aleksandrs I (Александр 7), cars 357 Bulis Jānis 109,173 Aleksandrs II (Александр II), cars 184, 338, 357 Alhimovičs (Alchimowicz) Kazimirs 230 Cimermanis (Zimmermann) Jūliuss Heinrihs 43, 300 Alhimovičs (Альхимович) Protasijs 288, 289-290 Cīrulis Jānis 15,152,157, 268 Ananaitis 22 Andriekus Aļģirds 22 Čarnockis (Cazrnocla) Gvido 145 Antonins (Антонин), Polockas un Vitebskas bīskaps 232 Čerepņina (Черепнина) А. 421 Asis Arnis 31, 34, 35 Daņukins (Данюкин) К. 284 Astičs Staņislavs 312 Deksnis Tālivaldis 150 Augustīns, metropolīts 112 Drnovska Helēna 254 Djakovskis (Diakowski, Dyakowski) Staņislavs 66, 321 Balavins (Балавин) Jevgeņijs 97, 162 Dubrovins (Дубровин) Nikolajs 193 Baranovičs (Баранович) L. 184 Dzenītis Mikus 152 Baranovs (Баранов) Ivans 32 Baškirovs Viktors 90 Baumanis К. 22, 81 Egle Arvīds 268 Bārda Jānis 175 Fedotovs (Федотов) Anatolijs 274 Bekers (Bekker) 181 Beņislavska (Benistawska) Konstance 321 Feldsbergs Žanis 15,126,128,129, 268 Beņislavski (Benisławscy), dzimta 60, 68 Filamens (Philameri) 245 Beņislavskis (Benisławsty Jans 20, 68 Fjodorovs (Федоров) Jurijs 33 Beņislavskis (Benisławsl·ci) Josifs (Juzefs) 60,406 Fogts (Vogt) 181 Beņislavskis (Benisławsty Martins 60 Freza Tatjana 198 Beņislavskis (Benistawski) Pēteris 60, 68 Frolovi (Фроловы), dzimta 198 Beņislavskis (Benislawski) Teofils 62, 68 Bergkinds (Bergkind) 152 Gadko (Gadko) Vojcehs 352, 398 Berkovskis (Berkowstí) 246 Garančs Jānis 51 Bemađskis (Вернадский)
Simeons 287, 288 Gargazevičs (Gargaziewicz) К. 53 Bitkovs (Битков) Mihails 51,123, 336, 362 Gedroics (Giedroje) Jans Stefans 394 Bīrmanis (Bührmann) Heinrihs 302 Blūms Pēteris 178 Glaudāns Pāvils 362 Bogdanovs(Богданов) Lazars 145 Golinskis (Голынский) Vladimirs 94 Geriņš Antons 92 Bokmanis Jānis 224 Gorožanskis (Горожанский) P. 31 Bokums Juris 379 Gortalovs (Горталов) Mihails 130,132 Borhi (Borch), dzimta 338, 355 Gravla (Grawła) Pāvels 257 Borhs (Borch) Juzefs 354 Grjaznovs (Грязнов) Ilarions 210-211 Borisovičs (Борисович) Teofans 282 Gučs (Gučas) Rimams ПО Borisovs (Борисов) Ilja 136 Borsari (Borsari) A. 66 Gumpenbergs (Gumpenberg) Kārlis 51, 106, 121,173 Gutakovska Inga 182 Briedītis Aleksandrs 96 Broce (Brotze) Johans Kristofs 11,12,144, 146,168 Harevičs (Charewicz) S. 66, 362 Bucevs (Буцев) Larions 213 Hecels (Яейе/) Johans Augusts 25 444
Hilzeni (Hylzen), dzimta 330 Kļesovs (Клесов) Vladimirs 188 Hilzens (Hylzen) Justiniāns 18 Kluss Mārtiņš 9 Holovinskis (Holowiňslď) Ignācijs 38 Kolbe (Kolbe) Herberts 28,152 Hricevičs (Chryciewicz) Gaspers 3S7 Korfi (Korff), dzimta 304 Koršikovs (Коршиков) Vladimirs 288, 289,409 Ignatovičs
(Игнатовичъ) N. 421 Koržakovs (Коржаков) Vladimirs 33 Ilovaiskis (Иловайский) 340 Koseņecs (Косенец) Isidors 248 Kosińska (Косинская) Tatjana 112,116 Ilsums Viesturs 65,152 Krajevskis 44 Irbe Kārlis 26,126 Krasiļins (Красилин) Mihails 10 Ivanova (Иванова) Sofija 112 Kreics (Kreitz) 181 Jaloveckis
(Jałowiecki) Juzefs 145 Krilatovs (Крылатое) Jevgrafs 418 Krēsliņš Mārtiņš 123 Jankovskis (Jankowski) Juzefs 145 Krivoglavijs Vladimirs 159 Janovičs (Janowicz) Andrejs 60 Kručiņins (Кручинин) Ilja 275 Januševičs (Januszewicz) Matejs 144 Kšištofs (Krzysztofì Martins 46 Jaroslavcevs (Ярославцев) Ivans
338 Kubļickis (Kublicki) Ādolfs 287 Jelagins (Елагин) Ivans 18, 20,144 Kubļickis (Kublicki) Juzefs 286 Jelena Pavlovna 181 Kudrjavcevs (Кудрявцев) Ņikifors 282 Jostiņš Māris 22 Kundziņš Pauls 181 Jozuus Kārlis 152 Kurahtanovs (Курахтанов) Georgijs 188 Kalvāns Vitālijs 246 Ķemers Miervaldis 15, 268,
270 Kangars Konstantīns 121,123 Karņicki (Karniccy), dzimta 173, 199, 240 Lampe (Lampe) Vilhelms 110 Karņickis (Karņicki՜) Andžejs 168,199, 240 Lapikena (Лапикен) J. 112 Kaširilovs (Каширилов) Vasilijs 136 Lapikens (Лапикен) Nikolajs 112 Kaspars 126 Lapiņš Artūrs 69 Katrīna II (Екатерина Մ), cariene
18 Laščetko Dmitrijs 405 Kažoks А. 181 Latkovskis (Latkowski) Antons 226, 376 Kelere Zane 368,405 Laudaņskis
(LaudańsK) Romualds 62, 347 Kelpšs (Kelpsz) 378 Lavrovs (Лавров) Aleksandrs 198, 239, 253,415,423 Kerkillo (Kierkillo) Juzefs 254 Kēse Andrejs 152 Kiborti (Kibort), dzimta 232 Leilands Bruno 15, 181 Lemans (Леман) F. 47 Lēvalde Dace 182 Kiborts (Kibort) Dominiks 226 Lēvenšteins (Löwenstein) Oto fon 124 Kiborts (Kibort) Francišeks Kazimirs 226 Kindzulis Jēkabs 69 Lidinghauzens-Volfs (Lüdinghausen Wolff) Teodors 394 Kļavenieks Andris 151 Liepiņš Pēteris 130,131, 272 Kļaviņš Pauls 82 Lipe-Lipska (Lippe-Lipska) Alīna 145 Klementjevs (Клементьев) G. 282 Lipņickis (Lipnicki) Augustīns 168 Kļeņevskis (Кленевский) V. 41 Lipski, dzimta 145 Kļešņina (Клешнина) Ludmila 31, 34, 35 Lipskis (Lipski) Ignācijs 144 Kļesovs (Клесов) Jakovs 188 Ločmelis Vincents 106 445
Lebedevi (Лебедев), dzimta 112 Plomida (Пломида) Eistāhijs 213 Ļihins (Лихин) Stefans 338 Poišs Radions 31 Maciļevičs (Maciliewicz) Juzefs 175 Poplavskis (Popławskiį Mikolajs Korvins 44, 168, 308, 394 Mamontovs (Мамонтов) Viktors 274 Popovs (Попов) Aleksejs 158 Marija Aleksandrovna (Мария
Александровна), cariene 408 Portnovs (Портнов) Nikolajs 198 Matīss Tālis 268 Puzina (Puzyna) ļuzefs Dominiks 169 Prazdnikovs (Праздников) Jakovs 282 Medvedevs (Медведев) 173 Melbārde Evita 71 Rapša Jānis 25 Melbārdis Alvis 174 Reinholds Ādams 15,126 Mihailovs (Михайлов) 126 Reni (Peni) Gvido 302
Mihailovs (Михайлов) Aleksejs 282 Riki (Rykowie), dzimta 370 Mikojanskis Augusts 229 Rimovičs Antons 21 Misāns Andris 174 Rodzeviča (Rodziewicz) Jūlija 239 Muriljo (Murillo) Bartolomejs Estebans 41,42, 111, 174, 303, 372 Rodzevičs (Rodziewicz) Pāvels 239 Romanovskis (Romanowski) Juzefs 347 Rozena
(Rosen) 287 Nikolajs II (Николай II), cars 94 Rubčihins (Рубчихин) Vladimirs 32 Nikons (Никон), patriarhs 12 Rubenss (Rubens) Pēteris Pauls 129,400 Norkārkls Reinis 10 Nosevičs (Носевич) Joans 54 Santi (Sanzio) Rafaels 41, 230, 245, 257 Sava (Савва), Polockas un Vitebskas bīskaps 158 Ņevjadomskis
(Niewiadomski՜) Mihals 42, 337,401 Ņikiforovskis (Нтифоровский) Vadims 409 Ņikonovičs (Никонович) Fjodors 184,193, 234,409 Savickis (Савицкий) Pāvels 365 Sčensnovičs (Сченснович) Andrejs 416 Serebreņņikovs (Серебренников) Fjodors 260 Sergejevs (Сергеев) Matvejs 193 Obrickis (Obricki) Nikodēms 169
Oleksāns Aivars 33 Sestžencevičs-Bohušs (Siestrzeńcewicz Bohusz) Staņislavs 402 Oleksāns Oļģerts 173 Sigismunds III
Vasa (Zygmunt III Waza), karalis 60 Orlovs (Орлов) Vasilijs 293 Sikorskis (Sikorski) Juzefs 347 Ostrovskis (Ostrowsty Kazimirs 144 Simons (Symon) Francišeks Albins 347 Slavietis Edgars 151 Paraka (Parako, Paracca) Antonio 12,311 Slodzevičs (Stodziewicz) R. 400 Paraka (Parako, Paracca) Dominiks 347 Sloskāns Boleslavs 256 Parakas (Parako, Paracca), dzimta 346 Smaragds (Смарагд), Polockas bīskaps 260 Pasjots (Posiot) Staņislavs 71 Smirnova (Смирнова) J. 421 Pavlovs (Павлов) Igors 409 Smirnovs (Смирнов) Vsevolods 275 Pavlovs F. 118 Smorodovs (Смородов) Ņikifors 136 Pavlovs Ģirts 69 Sokolova Zita 151 Pavlovs Pāvels 15, 75,173, 258-259, 297 Sokolovs (Соколов) 204 Pedane Marianna 110, 306, 350, 362 Sokolovskis (Sokołowski) ļuzefs 254 Perlaškevičs (Перлашкевич) Dimitrijs 260 Sologubs (Сологуб) Matvejs 384 Petrovs (Петров) Aleksandrs 94 Stadņickis (Stadnicki՜) V. 151 Petrovs (Петров) Genādijs 193 Stramkovskis (Страмковский) Vasilijs 416 Pijs XI (Pius Хђ, pāvests 123 Strandmanis (Strandmann) Kārlis 102 Pläters (Plater) Kazimirs 330 Strazdiņš Jēkabs 15, 29 Platpīre Vilma 9 Strupule Vija 69 446
Stružiņskis (Struźiński) Jans 66 Vaisla 334 Suhovercova (Суховерцова) 162 Valčaks (Walczak) Vojcehs 10 Šadurski (Szadurscy), dzimta 13,294,295,346, 347,384 Vasilijs (Василии), Polockas un Vitebskas arhibīskaps 248, 338,406 Šadurslds (Szadurski) Francisks Jans 294 Vasiļjevs (Васильев) Jurijs 234, 235, 322, 389 Šadurskis (Szadurskty Ksavers 295, 346 Vasņecovs (Васнецов) Viktors 413 Šahno (Szachno) Andrejs 376 Šahno (Szachno), dzimta 376 Veisenboms (Weisenbom) Fridrihs 246 Šalkovskis (Szaikowski) 168 Veisenhofs (Weissenhoff) 232 Šarlemans-Bodē (Charlemagne-Baudet) Ludvigs 14, 184,186,248,251,253 Šarņevskis (Szamiewski) Juzefs 347 Verhoturovs (Верхотуров) Nikolajs 14,411 Šeičenkovs (ІПсйченков) Sergejs 32 Šembeks (Szembek) Kristofs Antons 394 Šervinskis (Шервинскии) Vladimirs 112,117, 280,427 Šēnbergs Žanis 15, 79, 81,94, 123, 207 Šikurs-Kalvāns Staņislavs 106 Šimanovskis (Szymanowski) Martins 20, 21 Skutans 204 Šreters (Sreter) Pēteris 169 Šules (Schulz) Eduards 174 Veisenhofi (Weissenhoff), dzimta 226 Verza Arvīds 269,297 Vesels (Vesse/), bīskaps 168 Vickops (Вщкоп) Aleksandrs 112, 273 Viganovskis (Wyganowski) Florians 14, 145, 151 Visendorfa Liene 66 Viskonti (Visconti) Pjetro 14, 184, 186, 248, 251, 253 Vizulis Ādams 51 Voika Staņislavs 78 VojkovičsA. 175 Vulfiusi (Vulfius), dzimta 384 Švenns (Schwerin) Johans 77,181 Zaharenko (Захаренко) Timofejs 426 Taureņa Ruta 182 Zaharovs (Захаров) Dmitrijs 273 Teplovs (Теплое) Viktors 33 Zaics (Зайц) Kirils 112,158 Tihomirovs (Тихомиров) Ivans 159 Zdanovičs (Zdanowicz) Ludviks Fēlikss 145 Tihons (Тихон), Polockas un Vitebskas bīskaps
185 Zinons (Teodors) (Зинон (Теодор)), arhimandrits 275 Timjans (Тимьян) G. 272 Zizaņijs (Зизаний) Lavrentijs 213 Timofejevs (Тимофеев) Pjotrs 424,426 Zīmele Aija 9 Tkačenko (Ткаченко) Vladimirs 274 Trubeckojs (Трубецкой) Mihails 282 Žeigure Jadviga 304 Trubeckojs (Трубецкой) Ņikanors 340 Žigļeviča (Жиглевичъ) Lidija 421 Žilinskis (Žilinskí) Vaclavs 357 Usačovs (Усачев) Andrejs 25,401 Žurillo, dzimta 224 Saīsinājumu saraksts AIG - Arhitektoniskās izpētes grupa, SIA KWA - Krievijas Valsts vēstures arhīvs LAB - Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka LNDB - Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcija “Zudusī Latvija” PDC - Latvijas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Pieminekļu dokumentācijas centrs RPM- Rundāles pils muzejs 447
|
| adam_txt |
Saturs Ievads 7 BALVI Balvu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca Balvu luterāņu baznīca Balvu Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīca 18 26 31 BALVU RAJONS Augustovas (Kapūnes) Sv. Elizabetes Romas katoļu baznīca Baltinavas Jaunavas Marijas pasludināšanas Romas katoļu baznīca Baltinavas Kristus Apskaidrošanās pareizticīgo baznīca Beržu (Bērzpils) Sv. Annas Romas katoļu baznīca Beržu (Zosulu) kapliča Brieksīnes kapliča Krišjāņu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca Kupravas Sv. Ignacija Romas katoļu baznīca Pokratas kapliča Putrānu kapliča Reibānu (Nagļu) kapliča Rugāju Vissvētās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Sirds Romas katoļu baznīca Rugāju Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca Saksmales kapliča Sprogu Sv. Ercenģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca Šķilbēnu (Rekovas) Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca Šķilbēnu Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas pareizticīgo baznīca Tilžas Sv. Jāzepa Romas katoļu baznīca Tilzas luterāņu baznīca Tilžas Debesbraukšanas pareizticīgo baznīca Vīksnas Sv. kņaza Vladimira pareizticīgo baznīca Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca Viļakas luterāņu baznīca Viļakas Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca 38 44 54 60 68 72 74 78 82 85 88 90 94 100 102 106 112 118 124 130 136 142 152 158 LUDZA Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca Ludzas Lielā sinagoga Ludzas luterāņu baznīca Ludzas Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīca Ludzas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams Karņicku kapliča (Sv. Tadeuša kapela) 166 176 180 184 194 199 LUDZAS RAJONS Aizpūres Vissvētākās Jaunavas Marijas -
Ticīgo palīdzības Romas katoļu baznīca Bļižņevas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams 204 210 5
Boru vecticībnieku kopienas lūgšanu nams Brigu Vissvētās Trīsvienības katoļu baznīca Brodaižas Kunga Jēzus apskaidrošanās Romas katoļu baznīca Brodaižas Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca Eversmuižas Sv. Andreja katoļu baznīca Goliševas Svētās Trijādības pareizticīgo baznīca Istalsnas Sv. Staņislava Romas katoļu baznīca Jaunslobodas Svētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca Kārsavas Augšāmcelšanās luterāņu baznīca Kārsavas Sirdsskaidrās Eufrosīnijas pareizticīgo baznīca Kvītaines lielmocekļa Soluņas Dimitrija pareizticīgo baznīca Lauderu Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca Mežvidu Skapulāra Dievmātes katoļu baznīca Pasienes Sv. Dominika Romas katoļu baznīca un dominikāņu klosteris Pasienes kapliča Pildas Sv. Pētera un Pāvila katoļu baznīca Pudinavas (Mihalovas) Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca Pušmucovas Jaunavas Marijas pasludināšanas Romas katoļu baznīca Raipoles Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca Reiku Vissvētās Dievmātes ikonas “Visu sērojošo prieks” pareizticīgo baznīca Rogaižu Sv. Antona Romas katoļu kapela Rundānu Sv. Krusta paaugstināšanas Romas katoļu baznīca Ruskulovas Lurdas Dievmātes Romas katoļu baznīca Salnavas Sv. Jāņa Saucēja balss tuksnesī Romas katoļu baznīca Savelinku kapliča Stiglovas Sv. Krusta pagodināšanas katoļu baznīca Terehovas Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu kapliča Vecslabadas Kristus Augšāmcelšanās pareizticīgo baznīca Vertulovas Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas pareizticīgo baznīca Zilupes Kristus Krusta pacelšanas pareizticīgo baznīca 215 220 226 232 240 248 254
260 268 272 280 286 294 304 308 326 330 338 346 354 364 370 375 380 384 388 394 402 406 416 424 PIELIKUMI Objektu saraksts Avoti un literatūra Terminu vārdnīca Personu rādītājs Saīsinājumu saraksts 432 434 436 444 447 The Heritage ofReligious Architecture and Art in the Historical Balvi and Ludza Districts List ofImages Наследие сакральной архитектуры и искусства исторических Балвского и Лудзенского районов Список иллюстраций 448 467 6 479 499
Avoti un literatura NEPUBLICĒTIE MATERIĀLI Baltkrievijas Republikas Nacionālais vēstures arhīvs (Нацыянальны Гістарычны Архіў Республіці Беларусї). Akt Wizyty Kłasztoru Posińskiego zaczętej dnia l.Junij a Skonczoney dnia 50 tegoż Miesiąca Ru 1818.1781. f., 26. apr, 1396.1., 47.-S4.vlp. Krievijas
Valsts vēstures arhīvs (Российский государственный исторический архив). Фасады и Детальные планы Лосинскаго Доминиканскаго Монастыря [1833]. 821. f., 150. apr., 563.1. (fotokopija PDC). Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Lipnicki, A. Dzieje Kościoła Rzymsko katolickiego w dawnych Biskupstwach
Inflanckich. 1874. 7363. f, 5. apr., 237.1. (rokraksta kopija). Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Pieminekļu dokumentācijas centra arhīvs (PDC). Balvu un Ludzas rajonu katoļu, luterāņu, pareizticīgo, vecticībnieku baznīcu lietas. Bikše, Z., Robežniece, A., Sauja, R. Pasienes katoļu baznīca.
Arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija. Rīga: AIG, 2006. Blūms, P. Ludzas Lielā sinagoga. Restaurācija. Pieteikums konkursam “Latvijas būvniecības gada balva 2016”. Dirveiks, L, Strupule, V., Lūse, L., Jekševica, I., Poriete, L, Taureņa, R. Pasienes klosteris. Arhitektoniski mākslinieciskā
inventarizācija. Rīga: AIG, 2010/2011. Dubiņš, E. Arhitektūras piemineklis - Pasienas baznīca un klosteris. Pirmsprojekta izpēte, 1.-2. d. Rīga, 1981. Hermsa, L. Ludzas Lielā sinagoga. Restaurācijas pase: telpu T2, T3,17 un griestu kupola polihromā krāsojuma restaurācija. 2016. Rundāles pils muzeja
arhīvs (RPM). faunlatgales un Ludzas apriņķu katoļu, luterāņu, pareizticīgo baznīcu lietas. PUBLICĒTIE AVOTI UN
LITERATŪRA Grāmatas Brežgo, B. Latgolas vēstures materiāli, I. Daugavpils: V. Loča izd., 1944. Broce, f. K. Zīmējumi un apraksti. 4. sēj. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2007. Cakuls, L Latvijas Romas katoļu draudzes. Kūrijas arhīva materiālu apkopojums. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997. Die evangelisch-lutherischen Gemeinden in Russland. Eine hist-stat. Darstellung: Hrsg, vom Zentral-Komitee der unterstützungs-Kasse ßr evangelisch-lutherische Gemeinden in Russland. II Bd. St. Petersburg: Buchdruckerei J.Watsar, 1911. Hornung, Z. Problem rokoka w architekturze sakralnej XVIII wieku. Wrocław, 1972. Johansons, A Latvijas kultūras vēsture. 1710-1800. Stokholma: Daugava, 1975 (2. izd.: Rīga: Jumava, 2011). Karpowicz, M. Antonio Paracca. Architetto del rococò estremo. Valsolda: Comune di Valsolda, 2008. Krastiņš, J., Strautmanis, I., Dripe, J. Latvijas arhitektūra no senatnes līdz mūsdienām. Rīga: Baltika, 1998. Krūmiņš, A. Latgales koka baznīcas Romas katoļu draudzēs 18.gadsimtā. Rīga: Jumava, 2003. Ķiploks, E. Dzimtenes draudzes un baznīcas. Latviešu ev.-lut. baznīcas Amerikā apgāds, 1987. Latvijas mākslas vēsture. Rīga: Pētergailis, 2004. Latvija. Sinagogas un rabīni. 1918-1940. Rīga: Shamir, 2004. Litak, S. Akta wizytacji generalnej diecezji Inflanckiej i Kurladzkiej czyli Piltyńskiej z 1761 roku. Toruń: Towarzystwo Naukowe w Toruniu, 1998. Litak, S. Struktura terytorialna kościoła łacińskiego w Polsce w 1772 roku. Lublin: Towarzystwo naukowe Katolickiego universitetu Lubelskiego, 1980. Maksimova, L. Viļaka un tās ļaudis gadsimtu ceļos. Rēzekne: Latgales
kultūras centra izdevniecība, 2001. Manteifelis, G. Poļu Inflantija. Rīga: Jumava, 2020. Manteuffel, G. Z dziejów kościoła w Inflantach i Kurlandyi odXVIgo do XXgo stulecia. Warszawa: [b. i.], 1905. Mašnovskis, V. Latvijas luterāņu baznīcas. Vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra. I sēj. Riga: due, 2005. Mašnovskis, V. Latvijas luterāņu baznīcas. Vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra. II sēj. Rīga: due, 2006. Mašnovskis, V. Latvijas luterāņu baznīcas. Vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra. IV sēj. Rīga: due, 2010. 434
Rabikauskas, P. Relationes status dioecesium in magno ducatu Lituaniae. T. 2. Roma: Academia Lituana Catholica Scientiarum, 1978. Słownik geograficzny Królestwa Polskiego i innych krajów słowiańskich. Tom IV. Warszawa: nakł. Filipa Sulimierskiego i Władysława Walewskiego, 1883 Strods, H. Latvijas
katoļu baznīcas vēsture. 1075-1995. Rīga, 1996. Svilāns, f. Latvijas Romas-katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. Terra Mariana. 1186-1888. Album and Comments. Vol. 2. Riga: Latvian National Library / Biblioteca Apostolica Vaticana, 2008-2013. Trojanovskis, V. Ludzas zeme. Rajona
daba, vēsture, šodiena. 2. izd. Ludza: A. Rancāna izdevniecība, 2005. Vaivods, L Katoļu baznīcas vēsture Latvijā. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1994. Vipers, В. Latvijas māksla baroka laikmetā. Rīga: Valters un Rapa, 1937. Zeile, P. Latgales kultūras vēsture. Rēzekne: Latgales kultūras centra
izdevniecība, 2006. Барановский, В., Поташенко, Г. Староверие Балтии и Польши. Vilnius: AIDAI, 2005. Довгялло, Д. Список церквей Витебской губернии. Витебск, 1899. Гаврилин, А. Люцинское (Лудзенское) благочиние во второй половине XIX - конце 30-х годов XX века. Рига: Филокалия, 2013. Маруденок, В.
Истринская святыня: 100-летию Старослободской (Вецслабадской) православной церкви во имя Воскресения Христова посвящается. [Б. м.]: [б. и.], [2012]. Никонов, В. СтаровериеЛатгалии. Резекне: Резекненская кладбищенская старообрядческая община, 2008. Русские в Латвии. Из истории и культуры староверия.
Выпуск 3. Рига: ВЕДИ, 2003. Сахаров, С. Православныя церкви в Латгалии. Rīga: autora izdevums, 1939.
Слюнькова, И. Н. Храмы и монастыри Беларуси XIX века в составе Российской империи. Москва: ПрогрессТрадиция, 2010. Publikācijas rakstu krājumos Kučinskis, S., SJ. Latvijas zemju katoļu draudžu attīstība un kultūra pēc reformācijas. Dzimtenes kalendārs. Stokholma: Trīs rozes, 1981, 57.-177. lpp. Kaminska, R. Art Heritage of Eastern Latvia and its Creators in the 18th-19th Century. Stan badań nad wielokulturowym dziedzictwem dawnej Rzeczypospolitej. T. I. Białystok: Instytut Badań nad Dziedzictwem Kulturowym Europy, 2010, pp. 75-90. Kaminska, R. The Late Baroque Church Interiors of Livonia within pre-Partition Poland. Biuletyn Historii Sztuki. Warszawa: Instytut Historii Sztuki Polskiej Akademii Nauk, 2011, Nr. 3-4, Rok LXXIII, pp. 453-478. Kaminska, R. Restoration of Painted Church Interior Decorations of the Late Baroque Period in Latgale (20042018). Acta Academiae Artium Vilnensis. T. 92-93. Vilnius: Vilniaus dailės akademijos leidykla, 2019, pp. 180-206. Zeps, V. j. Reformācija Latgalē kā pieturas punkts dažādām Latgales baznīcas vēstures problēmām līdz 1700. gadam. Dzimtenes kalendārs. Stokholma: Trīs rozes, 1981,182.-196. lpp. Шнеер, А. Еврейская Лудза - город и люди (1772-1941). Latgale kā kultūras pierobeža. Daugavpils: Saule, 2008, c. 61-75. Publikācijas preses izdevumos Baznīca - ticīgajiem. Svētdienas Rīts, 21.10.1990. Bondarenko, Ē. Labais gans. Ludzas Zeme, 05.04.2007. Bondare, L. Notiks atklāšanas dievkalpojums. Vaduguns (Balvi), Nr. 121,11.10.1990. Pareizticīgo draudzes un baznīcas Latgalē. Daugavas Vārds, Nr. 38,17.09.1927. Д. I. Освященіе новаго приходского
храма. Полоцкія епархіальныя ведомости, 26.07.1916, c. 422-426. INTERNETA RESURSI Balvu Centrālā bibliotēka. Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze. Kultūrvēstures objekti. Baznīcas. Pieejams: www. balvurcb.lv/kb [skatīts 05.05.2021]. Ludzas pilsētas galvenā bibliotēka. Kultūrvēstures datu bāze. Pieejams: https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvesturesdatu-baze [skatīts 05.05.2021]. Latvijas krievi. Pieejams: https://www.russkije.lv/lv/lib/read/t-kosinskaya.html [skatīts 05.05.2021]. 435
Terminu vārdnīca Adjunkts - luterāņu baznīca: palïgmaatajs. Akadēmisms - 16.-19. gadsimtā mākslas akadēmijās izplatīts tēlotājas mākslas virziens, kas balstās uz nemainīgu “mūžīgā skaistuma” kanonu; uz kanonizētiem estētiskiem principiem balstīta mākslinieciskā koncepcija. Arhidiecēze - katoļu baznīcas arhibīskapa (virsbīskapa) pārziņā esoša teritoriālā vienība (province). Aron ha-kadeš (arī aron ha-kodeš) - skapis, kurā tiek glabāti svēto rakstu (toras) tīstokli un kurš sinagogā novietots arkā pie sienas, kas pavērsta pret Jeruzalemi. Akants - rotājums, ko izmanto arhitektūrā un dekoratīvajā mākslā, stilizētu Dienvideiropas auga akanta lielo, plūksnoti dalīto, dzeloņaino lapu veidā. Altāris - centrālā upurēšanas un citu sakrālo norišu vieta dievnamā; kristīgajā baznīcā simbolizē svēto galdu, pie kura notika pēdējais vakarēdiens ar Kristu; Rietumu rita baznīcās tas parasti sastāv no altāra galda jeb m e n s a s, altāra sienas jeb retabla un tabernakula (katoļu baznīcā paredzēts sakramenta glabāšanai). Pēc novietojuma izšķir centrālo altāri, sānu altārus un pārvietojamos altārus. Antependijs - dekorēts koka vai metāla panelis vai auduma draperija altāra (mens as) priekšējā fasādē. Antablements - klasiskā ordera sastāvdaļa - augšējā horizontālā daļa, ko balsta kolonnas vai pilastri. Apsīda - no celtnes korpusa izvirzīta pusapaļa, daudzstūraina vai segmentveida baznīcas ēkas altārdaļa, parasti ar savu pārsegumu. Arka - konstruktīvs elements, lokveida pārsegums starp balstiem vai virs ailas, var būt ar pusloka, smailu (smailarka) vai citas formas noslēgumu. Arkatūra -
arhitektūras dekors, nelielu dekoratīvu arku virknējums. Arkāde - pēc formas un lieluma vienādu, uz kolonnām balstītu arku rinda. Art deco - 20. gadsimta 20.-30. gadu arhitektūras un mākslas stils, īpaši izteikti izpaudies dekoratīvajā mākslā. Nosaukums aizgūts no 1925. gada Parīzes “Dekoratīvās mākslas un modernās industrijas starptautiskās izstādes”. Raksturīgs dārgu materiālu (laka, bronza, ziloņkauls, melnkoks u. c.) izmantojums kontrastā ar vienkāršam, masīvām formām, Austrumu motīvu un lauztu līniju izmantojums. Atektonisks - formveides princips plastiskajās mākslās, pretējs tektoniskam - pēc noteikta karkasa struktūras būvētam. Atika - sienas daļa virs vainagojošās dzegas; parasti domāta uzrakstiem vai bareljefiem. Ažūrs - dekoratīvs risinājums; viegls, gaisīgs; ar caurlauzumiem un iegriezumiem veidota forma; pretstats monolītam. Baldahīns - dekoratīvs auduma vai cita materiāla pārjums virs altāra, troņa, bīskapa krēsla u. tml. Balustrāde - no balustriem un margas veidots nožogojums balkonam, luktai, prezbitērijamu. c. Balustrs- balustrādes nožogojuma elements nelielas apaļas kolonnas vai stilizētas vāzes veidā; var būt plastisks vai veidots siluetzāģējumā. Bareljefs, (ari cilnis) - skulpturāls veidojums, kas nedaudz izceļas no pamatpiaknes virsmas. Baroks - arhitektūras un mākslas stils Rietumeiropā no 16. gadsimta beigām līdz 18. gadsimta vidum. Saistīts ar kontrreformacijas laikmetu. Raksturo tieksme uz monumentālismu, dinamismu un greznību, teatrāliem efektiem, bagātīgu celtņu dekoru. Bieži uzsvērts arhitektūras, tēlniecības un glezniecības sintēzes aspekts.
Bazilika - arhitektūrā: agrīna baznīcu celtnes forma (izveidojusies Romā) - garena būve ar iekštelpu dalījumu vairākos j o m o s, no kuriem vidējo, kas ir paaugstināts, izgaismo logu rinda. Biktssols - sols grēksūdzei ar funkcijai pielāgotu uzbūvi. Bima (Bema) - svēto rakstu (toras) publiskai lasīšanai paredzēts paaugstinājums jeb katedra sinagogas lūgšanu telpas centrā. 436
Bīdermeiers - kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī. Neoklasicisma paveids, kas pastāv līdztekus romantismam. Parādās lietišķi dekoratīvajā mākslā, pārsvarā Vācijas zemēs un Austrijā, raksturojot vidusšķiras intereses un akcentējot praktiskuma, izturības, ērtuma aspektus. Formām raksturīgs lakonisms, funkcionalitāte. Bra - pie sienas stiprināms svečturis. Ciborijs (arī ciborija kauss) - kausveida trauks ar vāku, kalpo dievmaižu (hostijas) ievietošanai. Cilnis - sk. Bareljefs. Cinobrs - sarkans dzīvsudraba minerāls, krāsviela. Cokols - celtnes vai pieminekļa redzamā pamatu daļa, virspamats. Četrlapis ֊ ornamenta motīvs četru savienotu lapu formā, plaši lietots gotikas stilā, izmantots arī neogotikā. Deisiss (arī deisus, deise) - ikonostasa 1) trešās rindas ikona, kurā attēlots slavas tronī sēdošais Jēzus Kristus, tam priekšā labajā pusē - Dievmāte, bet kreisajā - Jānis Kristītājs; 2) atsevišķa ikona ar šo trīs svēto atveidiem; 3) ikonu rinda ar svēto atveidiem abpus centrālajai Pestītāja ikonai. Dekanāts - katoļu baznīcas administratīvajā iedalījumā: vecākajam garīdzniekam (dekānam) pakļautais draudžu kopums, iecirknis. Dentikuli (arī zobinājums) - plastiskā dekora elements, nelielu paralēlskaldņu formas izciļņu virkne zem dzegas. Diecéze - baznīcas administratīvajā iedalījumā: teritorija, kurā ietilpst vairākas draudzes un kuru pārvalda bīskaps. Dominikāņi - garīgā ordeņa locekļi; dominikāņu ordeni (Ordo Fratrum Praedicatorum, OP) 13. gadsimtā Francijā dibinājis Sv. Dominiks. Draperija - dekoratīvs sakrokots audums; analogas formas kokgriezuma vai cita
materiāla dekoratīvs elements. Dzega - Josla, kas vainago sienu un pasargā to no nokrišņiem, arī horizontāla josla, kas sadala sienu. Klasiskajā orderī - antablementa augšējais noslēgums. Eklektika (arī eklektisms) - dažādu stilu formāls, mehānisks apvienojums; tiek lietots arī kā sinonīms historisma - 19. gadsimta otrās puses stilistiskā strāvojuma - apzīmēšanai. Emblemātika - abstrakta jēdziena vai idejas atveidošana ar simbolu. Entāze - kolonnas paresninājums, parasti līdz tās kāta vidum. Eparhija - pareizticīgo baznīcā bīskapa pārziņā esoša teritorija. Erkeris - slēgts izvirzījums ēkas fasādē, kas nesniedzas līdz zemei. Erkerveida kancele - konstrukcija ar kanceles korpusu bez balsta. Evaņģēlisti - Jaunās Derības evaņģēliju autori: apustuļi Jānis, Matejs, Lūka, Marks. Ērģeļu prospekts - ērģeļu fasādes dekoratīvais noformējums, apvienojot instrumenta stabules ar konstruktīvi būvētu un plastiski dekorētu ierāmējumu. Ērģeļu reģistrs - vienāda tembra ērģeļu stabuļu kopa. Fasāde - celtnes ārējā daļa, ārpuse. Izšķir galveno, sānu, aizmugures fasādi, pēc ēkas novietojuma - arī ielas, pagalma, dārza fasādi. Festons - dekoratīvs elements, kurā attēlota galos iekārta ziedu, augļu un lapu vītne. Fiale - a) gotikas stila arhitektūrai raksturīgs dekoratīvs elements, tornītis, kas vainago kontrforsus, smailes; b) krustapuķe, pinakls. Feretrons - dekoratīvi izstrādāts pārnēsājamais procesiju altāris. 437
Filiālbazmca (ап baznīcas filiale) - baznīca, kas kalpo draudzei, kurai nav neatkarīga statusa (filialdraudze) un kura patstāvīgi neuztur priesteri. Fogteja - fogta (viduslaiku amatpersona, kas izpildīja tiesas u. c. funkcijas) pārvaldīta administratīvi teritoriāla vienība. Folverks - pusmuiža. Frīze - arhitektoniskā dekora elements, horizontāla josla antablementā, viena no klasiskā ordera sastāvdaļām. Frontons - arhitektonisks elements trīsstūra, pusloka vai segmenta formā; radies ordera arhitektūrā kā ēkas gala sienas daļa zem divslīpju jumta, ko pa perimetru ietver dzegas. Fundacija - baznīcas celšanai vai uzturēšanai nepieciešamo materiālo līdzekļu nodrošinājums. Galerija - gara, šaura, pārjumta telpa ēkas ārpusē, kam ārsienas vietā ir arkāde vai kolonnas; interjerā augšējā stāva konstrukcija, kas atvērta uz telpas iekšpusi. Garenfasāde - garenbūves ēkas sānu fasāde. Gotika - vēsturiskais stils viduslaikos, kas seko romanikai, parādās tēlotājmākslā un arhitektūrā. Radies 12. gadsimtā Francijā, Eiropā izplatīts līdz 16. gadsimtam. Saistīts ar galma kultūru un sakrālo mākslu. Arhitektūrā - izstrādāta konstruktīvā sistēma, karkasa konstrukcija. Uzsverot formu vertikalitāti, izmanto ribu velves, smailloku un atbalsta arku. Guļšķautnis - no četrām pusēm tēsts guļbaļķis. Historisms - iepriekšējo laikmetu vēsturisko stilu izteiksmes līdzekļu izmantojums arhitektūrā un dekoratīvajā mākslā, īpaši uzplaukst 19. gadsimta otrajā pusē; reizēm tiek lietots arī kā sinonīms eklektismam. IHS monogramma (Kristogramma) - Kristus simbols Rietumu kristīgajā baznīcā, lietots kopš vēlajiem
viduslaikiem. Ikonostass - pareizticīgo baznīcā: ikonu šienavai starpsiena, kas atdala altāri no draudzes telpas vidusdaļas. І 1 ZUZ 12 11 10 9 ļ 2 į г: 3 7 5 4 Ճ1 1 Ыр ыЫ □ □ -------а\ү 6 t 1-Valdnieka vārti (a- Marijas pasludināšana; b, c, d, e - evaņģēlisti); 2 - Svētais Vakarēdiens; 3 - Pestītāja ikona vai baznīcas ikona; 4 - Dievmātes ikona; 5, 6 - ziemeļu un dienvidu durvis ar ercenģeļu vai svēto diakonu atveidiem; 7, 8 - citas ikonas; 9 - deisisa rinda; 10 - svētku rinda; 11 - praviešu rinda; 12 - ciltstēvu rinda. Vecticībniekiem - ikonu siena, kas izvietota pie dievnama gala sienas. Iluzors gleznojums - ar glezniecības paņēmieniem uz celtnes sienām un iekārtas priekšmetiem atveidoti arhitektoniskās uzbūves elementi un to dekors, reizēm iekļaujot ainaviskus vai figurālus motīvus. Šāds gleznojums bija populārs baroka laikmeta baznīcu interjeru apdarē, un tā izplatību veicināja jezuīti. Indults - katoļu baznīcā: augstākās amatpersonas (pāvesta, bīskapa) dota atļauja vai privilēģija darbībai, kas parastā kārtībā nav izpildāma. 438
Intarsija - dekoratīvajā mākslā: koka virsmas apdares tehnika, dekora kompozīcijas veidošana, izmantojot dažādu koku ielaiduma laukumus. Jezuītu ordenis (ari Jēzus sadraudzība, Jēzus biedrība (Societas Jesu (latīņu val.)) - Romas katoļu regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534. gadā Parīzē no teoloģijas studentu domubiedru grupas Ignacija Lojolas vadībā. Joms - ar balstu rindu nodalīta baznīcas zāles daļa bazilikas un halles tipa dievnamos ; draudzes telpa vienjoma baznīcās. Kahals - ebreju kopienas vietējā pārvaldes organizācija, kas administrē reliģiskos, tiesiskos un sociālos jautājumus. Kancele - Rietumu kristīgajā baznīcā: paaugstināts, telpiski būvēts iekārtas elements, paredzēts sprediķotajam. Parasti novietota altāra tuvumā pie baznīcas sienas vai pīlāra. Kandelabrs ֊ daudzžuburu svečturis. Kanelūra - grope pilastra vai kolonnas stāvā. Kanoniķis - augstāka amatpersona katoļu baznīcā, bīskapa katedrāles kapitula loceklis. Kapela - neliela dievnama ēka, ko izmanto draudze; noteiktai ļaužu kopai paredzēta privāta ēka vai telpa lūgšanām, dievkalpojumiem un relikviju glabāšanai. Kapitelis-vertikālu balstu (kolonnas vai pilastra) noslēdzošā daļa. Kapucini (ari kapucieši) - garīgā ordeņa locekļi; Mazāko brāļu kapucínu ordenis (Ordo Fratrum Minorum Capuccmorum, OFMCap) veidojies kā Frančiškanu ordeņa atzars 16. gadsimtā, kā patstāvīgs ordenis darbojas no 1619. gada. Kasetējums - dekoratīva arhitektoniska griestu vai sienu apdare ar virsmā regulāri izkārtotiem, parasti kvadrātiskiem laukumiem. Sastopams gan koka konstrukcijas, gan iluzori gleznots kasetējums. Kiots -
grezns stiklots rāmis vai skapītis ikonu glabāšanai, bieži ar atveramu priekšējo stikloto plakni. Parasti novietots pie sienas vai - izvērstākā variantā - uz grīdas. Klasicisms - arhitektūras un mākslas stils Eiropā 18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimta pirmajā pusē. Pretstatā barokam akcentē līdzsvaru, stabilitāti. Balstīts uz antīkās mākslas paraugiem, izceļot vienkāršību un formu loģiku. Arhitektūrā akcentē regulāru plānojumu, simetriju, skaidru ārējo formu, harmoniskas proporcijas. Klasiskais (antīkais) orderis - sk. Orderis. Kliross - ikonostasa priekšā esošā paaugstinājuma ( s oi e j a s ) sānu daļa, kas paredzēta lasītājiem un dziedātājiem. Koka lemesis - koka sakrālajā arhitektūrā: iegarens nedaudz izliekts dēlītis lāpstiņas formā, ko izmanto izliektu jumta daļu vai kupolu (“galvu”) pārsedzei. Kolonna - stabs vai celtnes vertikālais nesošais balsts; orderī - vidējā sastāvdaļa ar apaļu šķērsgriezumu. Kompozītorderis - viena no klasiskā ordera formām, kas izveidojusies senajā Romā. Konfederācija - valstu savienība, kurā valstis saglabā neatkarību, vienlaikus apvienojoties noteiktas kopējas funkcijas nodrošināšanai. Konfesija - ticība, piederība pie noteiktas reliģijas. Konsekracija - katoļu baznīcā: personu vai baznīcas a 11 ā r u, u. c. iesvētīšana, ko veic bīskaps. Konsole - no sienas virsmas izvirzīts balstelements, kas ar vienu galu iestiprināts sienā; bieži dekorēts. Kontrforss - izvirzījums vertikālā sienā tās stabilitātes palielināšanai. Korintiskais orderis - viens no antīkā ordera veidiem, radies senajā Grieķijā (Korintā), tā kapiteļa dekorā izmantots akan
ta motīvs. Koris - senākais altārtelpas nosaukums. Kronšteins sk. Konsole. Kulise - aizsegs, aizklājums ; reizēm izmanto baroka ēku plastiski izvērsto gala fasāžu veidojuma (zelmiņa) apzīmējumam. 439
Kupols - izliekts apļa vai daudzstūra telpas pārsegums. Kūpa - Svētā Vakarēdiena kausa daļa (kauss sastāv no pēdas, kāta, kūpąs). Kūrija - Romas katoļu baznīcas administratīvās pārvaldes struktūra. Lambrekens - dekoratīva horizontāla aizkara josla ar izrobotu apakšējo malu; analogas formas kokgriezuma vai cita materiāla rotājums. Lampade - eļļas lampiņa, kas tiek iedegta uz altāra, upurgalda un ikonu priekšā baznīcā vai mājās; var būt iekārta ķēdītēs vai novietojama uz galda. Lata - būvniecībā izmantots zāģmateriāls; veidots, garenvirzienā sloksnēs sazāģējot apaļkoku. Laterna - ar logiem izgaismota neliela izbūve virs kupola, kas vainago tā kompozīciju. Legats - pāvesta iecelts personiskais pārstāvis, sūtnis īpaša uzdevuma veikšanai. Litogrāfija - grafikas iespiedtehnika, gludspiede; novilkumu iegūst, krāsu pārnesot no gludas iespiedformas uz papīra. Liturģija - kristīgās baznīcas dievkalpojums; liturģiskie priekšmeti - dievkalpojumos izmantojamais aprīkojums (garīdznieku tērpi, Svētā Vakarēdiena trauki u. c.). Lizēna - plakans izvirzījums sienā šauras vertikālas joslas formā. Loreto altāris - divpakāpju altāris, simboliski ietver Dievmātes namu, kas, pēc baznīcas skaidrojuma, pārnests no Svētās zemes uz Loreto Itālijā. Saistīts ar Loreto Dievmātes kultu. Lubu (arī lubiņu) jumts - ar egļu mizas sloksnēm vai plēstiem dēļiem klāts jumts, noslogots ar apaļkoku režģi vai nostiprināts ar līmeniski pietapotām kārtīm. Lukama - neliels, parasti apaļš, vertikāli stāvošs logs, kas izbūvēts slīpajā jumta pārseguma virsmā un izgaismo bēniņus. Lukta - luterāņu un katoļu baznīcās:
paaugstināta, atklāta iebūve, galerija virs sānjoma vai priekštelpas, balkons ērģeļu novietošanai. Lunete (arī lunetes logs) - logs pusapļa (pusmēness) formas logailā. Lustracija - vēsturiski Latgalē: valsts varas veikta zemes īpašumu leģitimitātes un saimnieciskā stāvokļa pārbaude. Manuālis - ērģeļu klaviatūra. Meandrs - ģeometriskā ornamenta motīvs, nepārtraukta josla ar ritmiski atkārtotiem taisnleņķa vai kāšveida elementiem. Mensa - altārgalds. Metrikas - baznīcās sastādītais draudzē dzimušo, kristīto, laulāto, mirušo reģistrs. Metropolija - kristīgās baznīcas province, ko veido vairākas bīskapijas kopā ar arhibīskapiju, kurai tās pakļautas; vada metropolīts. Metropolīts - katoļu baznīcā: virsbīskaps (arhibīskaps), pareizticīgo baznīcā: otrā augstākā baznīcas amatpersona, bīskaps, kurš pārvalda eparhiju grupu. Mineja - kalendārā secībā kārtota baznīcas svētkiem veltīta grāmata vai ikona. Misija - Jezuītu ordeņa mazākā pastāvīgās darbošanās vieta, kura ir atkarīga no rezidences vai kolēģijas un kuras uzdevums ir tuvākās apkārtnes vai noteiktas ļaužu grupas pastorāla aprūpe. Monstrance - mākslinieciski izstrādāts kulta trauks ar stiklotu vidusdaļu, ko katoļu baznīcā lieto, lai publiskai pielūgšanai novietotu svētīto hostiju. Neobaroks - sk. Neostili. Neobizantiskais stils - sk. Neostili. Neoeklektika - sk. Neostili. Neogotika - sk. Neostili. Neorenesanse - sk. Neostili. Neorokoko - sk. Neostili. 440
Neoromānika - sk. Neostili. Neostili - noteiktu iepriekšējo laikmetu vēsturisko stilu izteiksmes līdzekļu kopuma izmantošana arhitektūrā un dekoratīvajā mākslā. Historisma periodā 19. gadsimtā bija populāras neoromānikas, neogotikas, neorenesanses, neobaroka, neorokoko formas. Pareizticīgo baznīcu arhitektūrā kopš 19. gadsimta 20. gadiem pazīstams neobizantiskais stils; dažādu vēsturisko stilu elementu apvienojums - neoeklektika. Noviciats - pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgajā ordenī. Nuncijs - Svētā Krēsla diplomātiskais pārstāvis kādas valsts valdībā. Oleografija - tiražētu iespieddarbu tehnika, attēla litogrāfisks iespiedums uz audekla, imitējot eļļas glezniecību. Oratorijs - publiska katoļu lūgšanu kapela. Ordenis - īpaša katoļu un pareizticīgo baznīcas atļauta garīgās dzīves organizācija, kuras locekļiem - ordeņa brāļiem (mūkiem) - jāievēro stingri noteikta dzīves kārtība, normas, kas iekļautas aktu kopumā jeb regulā (vecākā datēta ar 4. gadsimtu); Latgalē zināma jezuītu, dominikāņu un misionāru (lācariešu) ordeņu un kongregacijas darbība. Orderis - nesošo un balstošo arhitektonisko elementu harmonisks kārtojums noteiktā sistēmā; pazīstams senajā Ēģiptē, bet savā klasiskajā formā radies Senajā Grieķijā; antīkajā arhitektūrā izšķir doriško, joniško, korintisko orderi (radies Grieķijā) un toskānisko un kompozītorderi (radies Romā). Omāts - mākslinieciski izstrādāts virstērps, ko katoļu bīskaps vai priesteris valkā, veicot liturģisku darbību. Panelis ֊ sienu lejasdaļas apdare interjerā, kas atšķiras no pārējās sienu plaknes; var būt koka, marmora u. c. materiāla
paneļi. Pastorāts - luterāņu mācītāja dzīvojamā māja, mācītāja muiža. Patēna - šķīvjveida formas trauks komplektā ar kausu, ko lieto Svētā Vakarēdiena ceremonijā. Pilastrs - izvirzījums sienas plaknē, kas veidots pēc kolonnas uzbūves shēmas. Pīlārs ֊ vertikāls, taisnstūra vai daudzstūra formas balsts interjerā. Pildiņš - koka konstrukcijas elements, plāksne (arī dekoratīva), kas iemontēta konstrukcijas (piemēram, durvju) rāmī. Plafons - ar c і ļ ņ i e m vai gleznojumiem dekorēta griestu plakne vai ierāmēta tās daļa. Plebānija - katoļu priestera (plebāna) dzīvojamā māja. Pluviāls - mākslinieciski izstrādāts pusapļa formas apmetnis, liturģiskā tērpa daļa katoļu baznīcā. Polihromija - daudzkrāsainība. Poligonals - daudzstūrains. Portāls - mākslinieciski noformēta ēkas ieeja; ietver arhitektoniskus elementus un tēlniecisku dekoru. Portiks - piebūve ēkas fasādes priekšā, ārtelpa ar к о 1 o n n u vai stabu balstītu frontonu. Pozitīvs - nelielas pārvietojamas ērģeles, parasti bez pedāļa. Prāvests - katoļu baznīcā: priesteris; luterāņu baznīcā: mācītājs, kura pārziņā ir baznīcas iecirknis, draudžu kopa. Prelāts - katoļu baznīcā: augsta ranga garīdznieks, kuram īpašo statusu piešķir pāvests. Prezbitērijs - vēsturiski: apsīdā paaugstināta altārtelpa ar bīskapa krēslu vidū un katoļu garīdznieku (klēriķu) sēdekļiem malās; mūsdienās: baznīcas telpas daļa pie centrālā altāra. Priors - katoļu baznīcā: klostera priekšnieks. Prospekts - dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas kaut ko nosedz vai norobežo. Refektorijs - klostera ēdamzāle. Relacija ֊ ziņojums (parasti rakstveidā) par
dažādiem notikumiem baznīcas dzīvē. Relikvārijs - dekorēts ietvars relikviju glabāšanai. 441
Renesanse - arhitektūras un mākslas stils Eiropā no 14. gadsimta līdz 16. gadsimta pirmajai pusei, balstīts humānisma laikmeta idejās un klasiskās mākslas principu un paraugu izmantošanā. Raksturo tēlotājmākslā izmantotā lineārā perspektīva, arhitektūrā - antīkās Romas parauga toskānu un kompozītordera kolonnu izmantojums,pusloka arkas, velves bezribojuma. Retabls - altāra paaugstinātā, mākslinieciski izstrādātā daļa, kas novietota aiz altārgalda (mensas). Retrospektīvisms - strāvojums 20. gadsimta pirmās puses arhitektūrā, kas izmanto vēsturisko stilu formu elementus. Riba - velvju šķautņu karkasa dekoratīvi akcentētā daļa, kas izceļas ārpus virsmas. Riza - mākslinieciski izstrādāts metāla apkalums, kas sedz ikonu vai gleznu, bieži dārgmetālu izstrādājums. Rizalīts - celtnes daļas izvirzījums visas ēkas augstumā. Robusts - raupjš. Rokajs - rokoko stila galvenais ornamenta elements, kas apvieno gliemežvāka daļu, akan ta lapas motīvus un dažādas līknes asimetriskā, fantastiskā kompozīcijā. Rokoko - mākslas stils 18. gadsimta 30.-60. gados. Galveno uzmanību pievērš izsmalcinātai un virtuozai interjeru dekoratīvajai apdarei. Romanika - mākslas stils Eiropā 10.-12. gadsimtā. Viduslaiku mākslas periods, ko raksturo lineārisms un ekspresīva formu deformācija tēlotājā mākslā. Arhitektūrā - smagnējas, masīvas, simetriski kārtotas formas un pusloka arku, cilindrisko vai krusta velvju izmantojums. Rustikāls - ar tautas mākslas formas veidošanas paņēmieniem saistīts. Rusts - ēkas sienu apdares elements, četrstūra akmens ar rupji tēstu virsmu vai šādas virsmas imitācija apmetumā;
lielākā laukumā - rustojums; parasti akcentē ēkas stūrus, cokola daļu vai aiļu apmales. Sakristeja - īpaša telpa baznīcā, kurā glabājas kulta piederumi vai kura tiek izmantota kā garīdznieku ģērbkambaris. Sandriks - arhitektoniska detaļa dzegas fragmenta vai frontona veidā virs logu vai durvju ailām. Siluetgriezums - dekoratīvs griezums vienā plaknē, kas veido siluetu. Sinagoga - ebreju dievnams lūgšanām, svēto rakstu studijām un mācīšanai. Skapulārs - Romas katoļu baznīcā: bīskapu, priesteru un dažu garīgo ordeņu brāļu liturģiskā tērpa daļa: šaura lente ar paplatinājumu galos, ko liek ap kaklu, ar galiem priekšpusē. Smailarka - sk. Arka. Soleja - austrumu rita dievnama lūgšanu telpā: grīdas paaugstinājums ikonostasa priekšā. Spogulis - arhitektūrā: ierāmēta gluda plakne (griestu spogulis), ierāmēts laukums - dekora elements fasāžu apdarē. Spraišļojums - loga plaknes sadalījums laukumos ar spraišļiem stikla rūšu ievietošanai. Stola - katoļu bīskapa un priestera liturģiskā tērpa sastāvdaļa dekorētas lentes formā ar paplatinātiem galiem. Stuks - ģipša un kaļķa masa ar piedevām dekoratīvās tēlniecības darbiem. Sufragāns (arī sufragānbīskaps) - katoļu baznīcā: d i e c ē z e s bīskaps. Svētā sinode - Maskavas un visas Krievzemes pareizticīgo patriarha padomdevēja institūcija, augstāko garīdznieku padome, kā arī augstākās valsts varas institūcija Krievijas impērijā (1721-1917), kas pārzināja pareizticīgo baznīcas un reliģijas jautājumus. Šindeļi - jumta seguma veids; nelieli koniskas formas (parasti - koka) dēlīši. Šķērsass - galveno asi (viduslīniju) perpendikulāri šķērsojoša
līnija. Šķērsdzītnis - koka dēļu plaknes saturēšanai gropē iedzīts šķērsis. Šķērsjoms (arī transepts) - viens vai vairāki šķērsvirziena jomi, kas krastveida plāna celtnēs taisnā leņķī šķērso galvenos, gareniskos jomus. Tabemākuls - Romas katoļu baznīcā: uz altāra mensas novietots mākslinieciski dekorēts skapītis hostijas novietošanai. 442
Tora - nozīmīgākie jūdaisma svētie raksti, pirmās piecas Vecās Derības grāmatas. Torņu noslēgumi: a - ar četrslīpju smaili; b - ar piramidālu smaili; c - ar konisku smaili; d - ar bruņucepures formas kupolu; e - ar sīpolveida kupolu; f - ar lodveida kupolu. i į i v., Toskāniskais orderis - viena no klasiskā ordera formām, kas izveidojusies senajā Romā. Transepts - sk. Šķērsjoms. Trejlapis - ornamenta motīvs trīs savienotu lapu formā, plaši lietots gotikas stilā, izmantots arī neogotikā. Triglifs ֊ arhitektūras dekora motīvs antīkajā mākslā, taisnstūra formas akmens plāksne ar vertikāliem iegriezumiem, viena no doriška ordera frīzes sastāvdaļām. Trinītis - līmenisks vai statenisks dēļu segums no reti liktiem dēļiem, kuru starpas nosegtas, pirmajai kārtai virsū klājot otro. Triumfa arka - kristīgajā baznīcā: arka, kas atdala kori no draudzes lūgšanu telpas. Uniāti - Polijas pakļautības zemēs: baznīcas ūnijas locekļi (pēc 1596. gadā Brestā noslēgtās ūnijas, kas apvienoja pareizticīgo un katoļu baznīcu, saglabājot pakļautību Romas pāvestam), atzina katoļu baznīcas dogmas, bet saglabāja pareizticīgo liturģiju. Valdnieka vārti (ari Ķēniņa vārti) - vārti, kas atrodas ikonostasa centrā un ved uz altāri. Simbolizē ieeju Dieva valstībā, Paradīzes vārtus. Liturģijā pa tiem tiek iznestas svētās dāvanas (veltes). Velve - izliektas formas griestu pārsegums; biežāk sastopamie veidi - cilindriskā jeb mucas velve, smailloka, krusta, zvaigžņu un tīkla velve. Vikārs - priestera palīgs, paligmācitājs. Vimpergs - gotikas arhitektūras dekora elements, smails frontons virs celtņu portāliem vai
logailām. Vizitacija - baznīcas stāvokļa, inventāra, draudzes darbības un finansiālā nodrošinājuma regulāra pārbaude, ko veic vecākie garīdznieki (dekāni). Ģenerālvizitācija - šāda veida pārbaude, ko pēc vajadzības veic bīskaps. Volūta - dekora motīvs, spirālveida formas ievijums. Vota - Romas katoļu baznīcā, - pateicības zīme izveseļošanās u. c. gadījumos, parasti dažādas formas metāla plāksnītes pie īpaši godātiem svēto tēliem. Zelminis - jumtgale, noslēdzošā gala siena zem divslīpju jumta, ko neietver dzega. Zobinājums ֊ sk. Dentikuli. 443
Personu rādītājs Agarkovs (Агарков) Fjodors 54 Buhi (Buch), dzimta 25, 66, 321 Aleksandrs (Александр), bīskaps 160,428 Bukēviča Dzintra 9 Aleksandrs I (Александр 7), cars 357 Bulis Jānis 109,173 Aleksandrs II (Александр II), cars 184, 338, 357 Alhimovičs (Alchimowicz) Kazimirs 230 Cimermanis (Zimmermann) Jūliuss Heinrihs 43, 300 Alhimovičs (Альхимович) Protasijs 288, 289-290 Cīrulis Jānis 15,152,157, 268 Ananaitis 22 Andriekus Aļģirds 22 Čarnockis (Cazrnocla) Gvido 145 Antonins (Антонин), Polockas un Vitebskas bīskaps 232 Čerepņina (Черепнина) А. 421 Asis Arnis 31, 34, 35 Daņukins (Данюкин) К. 284 Astičs Staņislavs 312 Deksnis Tālivaldis 150 Augustīns, metropolīts 112 Drnovska Helēna 254 Djakovskis (Diakowski, Dyakowski) Staņislavs 66, 321 Balavins (Балавин) Jevgeņijs 97, 162 Dubrovins (Дубровин) Nikolajs 193 Baranovičs (Баранович) L. 184 Dzenītis Mikus 152 Baranovs (Баранов) Ivans 32 Baškirovs Viktors 90 Baumanis К. 22, 81 Egle Arvīds 268 Bārda Jānis 175 Fedotovs (Федотов) Anatolijs 274 Bekers (Bekker) 181 Beņislavska (Benistawska) Konstance 321 Feldsbergs Žanis 15,126,128,129, 268 Beņislavski (Benisławscy), dzimta 60, 68 Filamens (Philameri) 245 Beņislavskis (Benisławsty Jans 20, 68 Fjodorovs (Федоров) Jurijs 33 Beņislavskis (Benisławsl·ci) Josifs (Juzefs) 60,406 Fogts (Vogt) 181 Beņislavskis (Benisławsty Martins 60 Freza Tatjana 198 Beņislavskis (Benistawski) Pēteris 60, 68 Frolovi (Фроловы), dzimta 198 Beņislavskis (Benislawski) Teofils 62, 68 Bergkinds (Bergkind) 152 Gadko (Gadko) Vojcehs 352, 398 Berkovskis (Berkowstí) 246 Garančs Jānis 51 Bemađskis (Вернадский)
Simeons 287, 288 Gargazevičs (Gargaziewicz) К. 53 Bitkovs (Битков) Mihails 51,123, 336, 362 Gedroics (Giedroje) Jans Stefans 394 Bīrmanis (Bührmann) Heinrihs 302 Blūms Pēteris 178 Glaudāns Pāvils 362 Bogdanovs(Богданов) Lazars 145 Golinskis (Голынский) Vladimirs 94 Geriņš Antons 92 Bokmanis Jānis 224 Gorožanskis (Горожанский) P. 31 Bokums Juris 379 Gortalovs (Горталов) Mihails 130,132 Borhi (Borch), dzimta 338, 355 Gravla (Grawła) Pāvels 257 Borhs (Borch) Juzefs 354 Grjaznovs (Грязнов) Ilarions 210-211 Borisovičs (Борисович) Teofans 282 Gučs (Gučas) Rimams ПО Borisovs (Борисов) Ilja 136 Borsari (Borsari) A. 66 Gumpenbergs (Gumpenberg) Kārlis 51, 106, 121,173 Gutakovska Inga 182 Briedītis Aleksandrs 96 Broce (Brotze) Johans Kristofs 11,12,144, 146,168 Harevičs (Charewicz) S. 66, 362 Bucevs (Буцев) Larions 213 Hecels (Яейе/) Johans Augusts 25 444
Hilzeni (Hylzen), dzimta 330 Kļesovs (Клесов) Vladimirs 188 Hilzens (Hylzen) Justiniāns 18 Kluss Mārtiņš 9 Holovinskis (Holowiňslď) Ignācijs 38 Kolbe (Kolbe) Herberts 28,152 Hricevičs (Chryciewicz) Gaspers 3S7 Korfi (Korff), dzimta 304 Koršikovs (Коршиков) Vladimirs 288, 289,409 Ignatovičs
(Игнатовичъ) N. 421 Koržakovs (Коржаков) Vladimirs 33 Ilovaiskis (Иловайский) 340 Koseņecs (Косенец) Isidors 248 Kosińska (Косинская) Tatjana 112,116 Ilsums Viesturs 65,152 Krajevskis 44 Irbe Kārlis 26,126 Krasiļins (Красилин) Mihails 10 Ivanova (Иванова) Sofija 112 Kreics (Kreitz) 181 Jaloveckis
(Jałowiecki) Juzefs 145 Krilatovs (Крылатое) Jevgrafs 418 Krēsliņš Mārtiņš 123 Jankovskis (Jankowski) Juzefs 145 Krivoglavijs Vladimirs 159 Janovičs (Janowicz) Andrejs 60 Kručiņins (Кручинин) Ilja 275 Januševičs (Januszewicz) Matejs 144 Kšištofs (Krzysztofì Martins 46 Jaroslavcevs (Ярославцев) Ivans
338 Kubļickis (Kublicki) Ādolfs 287 Jelagins (Елагин) Ivans 18, 20,144 Kubļickis (Kublicki) Juzefs 286 Jelena Pavlovna 181 Kudrjavcevs (Кудрявцев) Ņikifors 282 Jostiņš Māris 22 Kundziņš Pauls 181 Jozuus Kārlis 152 Kurahtanovs (Курахтанов) Georgijs 188 Kalvāns Vitālijs 246 Ķemers Miervaldis 15, 268,
270 Kangars Konstantīns 121,123 Karņicki (Karniccy), dzimta 173, 199, 240 Lampe (Lampe) Vilhelms 110 Karņickis (Karņicki՜) Andžejs 168,199, 240 Lapikena (Лапикен) J. 112 Kaširilovs (Каширилов) Vasilijs 136 Lapikens (Лапикен) Nikolajs 112 Kaspars 126 Lapiņš Artūrs 69 Katrīna II (Екатерина Մ), cariene
18 Laščetko Dmitrijs 405 Kažoks А. 181 Latkovskis (Latkowski) Antons 226, 376 Kelere Zane 368,405 Laudaņskis
(LaudańsK) Romualds 62, 347 Kelpšs (Kelpsz) 378 Lavrovs (Лавров) Aleksandrs 198, 239, 253,415,423 Kerkillo (Kierkillo) Juzefs 254 Kēse Andrejs 152 Kiborti (Kibort), dzimta 232 Leilands Bruno 15, 181 Lemans (Леман) F. 47 Lēvalde Dace 182 Kiborts (Kibort) Dominiks 226 Lēvenšteins (Löwenstein) Oto fon 124 Kiborts (Kibort) Francišeks Kazimirs 226 Kindzulis Jēkabs 69 Lidinghauzens-Volfs (Lüdinghausen Wolff) Teodors 394 Kļavenieks Andris 151 Liepiņš Pēteris 130,131, 272 Kļaviņš Pauls 82 Lipe-Lipska (Lippe-Lipska) Alīna 145 Klementjevs (Клементьев) G. 282 Lipņickis (Lipnicki) Augustīns 168 Kļeņevskis (Кленевский) V. 41 Lipski, dzimta 145 Kļešņina (Клешнина) Ludmila 31, 34, 35 Lipskis (Lipski) Ignācijs 144 Kļesovs (Клесов) Jakovs 188 Ločmelis Vincents 106 445
Lebedevi (Лебедев), dzimta 112 Plomida (Пломида) Eistāhijs 213 Ļihins (Лихин) Stefans 338 Poišs Radions 31 Maciļevičs (Maciliewicz) Juzefs 175 Poplavskis (Popławskiį Mikolajs Korvins 44, 168, 308, 394 Mamontovs (Мамонтов) Viktors 274 Popovs (Попов) Aleksejs 158 Marija Aleksandrovna (Мария
Александровна), cariene 408 Portnovs (Портнов) Nikolajs 198 Matīss Tālis 268 Puzina (Puzyna) ļuzefs Dominiks 169 Prazdnikovs (Праздников) Jakovs 282 Medvedevs (Медведев) 173 Melbārde Evita 71 Rapša Jānis 25 Melbārdis Alvis 174 Reinholds Ādams 15,126 Mihailovs (Михайлов) 126 Reni (Peni) Gvido 302
Mihailovs (Михайлов) Aleksejs 282 Riki (Rykowie), dzimta 370 Mikojanskis Augusts 229 Rimovičs Antons 21 Misāns Andris 174 Rodzeviča (Rodziewicz) Jūlija 239 Muriljo (Murillo) Bartolomejs Estebans 41,42, 111, 174, 303, 372 Rodzevičs (Rodziewicz) Pāvels 239 Romanovskis (Romanowski) Juzefs 347 Rozena
(Rosen) 287 Nikolajs II (Николай II), cars 94 Rubčihins (Рубчихин) Vladimirs 32 Nikons (Никон), patriarhs 12 Rubenss (Rubens) Pēteris Pauls 129,400 Norkārkls Reinis 10 Nosevičs (Носевич) Joans 54 Santi (Sanzio) Rafaels 41, 230, 245, 257 Sava (Савва), Polockas un Vitebskas bīskaps 158 Ņevjadomskis
(Niewiadomski՜) Mihals 42, 337,401 Ņikiforovskis (Нтифоровский) Vadims 409 Ņikonovičs (Никонович) Fjodors 184,193, 234,409 Savickis (Савицкий) Pāvels 365 Sčensnovičs (Сченснович) Andrejs 416 Serebreņņikovs (Серебренников) Fjodors 260 Sergejevs (Сергеев) Matvejs 193 Obrickis (Obricki) Nikodēms 169
Oleksāns Aivars 33 Sestžencevičs-Bohušs (Siestrzeńcewicz Bohusz) Staņislavs 402 Oleksāns Oļģerts 173 Sigismunds III
Vasa (Zygmunt III Waza), karalis 60 Orlovs (Орлов) Vasilijs 293 Sikorskis (Sikorski) Juzefs 347 Ostrovskis (Ostrowsty Kazimirs 144 Simons (Symon) Francišeks Albins 347 Slavietis Edgars 151 Paraka (Parako, Paracca) Antonio 12,311 Slodzevičs (Stodziewicz) R. 400 Paraka (Parako, Paracca) Dominiks 347 Sloskāns Boleslavs 256 Parakas (Parako, Paracca), dzimta 346 Smaragds (Смарагд), Polockas bīskaps 260 Pasjots (Posiot) Staņislavs 71 Smirnova (Смирнова) J. 421 Pavlovs (Павлов) Igors 409 Smirnovs (Смирнов) Vsevolods 275 Pavlovs F. 118 Smorodovs (Смородов) Ņikifors 136 Pavlovs Ģirts 69 Sokolova Zita 151 Pavlovs Pāvels 15, 75,173, 258-259, 297 Sokolovs (Соколов) 204 Pedane Marianna 110, 306, 350, 362 Sokolovskis (Sokołowski) ļuzefs 254 Perlaškevičs (Перлашкевич) Dimitrijs 260 Sologubs (Сологуб) Matvejs 384 Petrovs (Петров) Aleksandrs 94 Stadņickis (Stadnicki՜) V. 151 Petrovs (Петров) Genādijs 193 Stramkovskis (Страмковский) Vasilijs 416 Pijs XI (Pius Хђ, pāvests 123 Strandmanis (Strandmann) Kārlis 102 Pläters (Plater) Kazimirs 330 Strazdiņš Jēkabs 15, 29 Platpīre Vilma 9 Strupule Vija 69 446
Stružiņskis (Struźiński) Jans 66 Vaisla 334 Suhovercova (Суховерцова) 162 Valčaks (Walczak) Vojcehs 10 Šadurski (Szadurscy), dzimta 13,294,295,346, 347,384 Vasilijs (Василии), Polockas un Vitebskas arhibīskaps 248, 338,406 Šadurslds (Szadurski) Francisks Jans 294 Vasiļjevs (Васильев) Jurijs 234, 235, 322, 389 Šadurskis (Szadurskty Ksavers 295, 346 Vasņecovs (Васнецов) Viktors 413 Šahno (Szachno) Andrejs 376 Šahno (Szachno), dzimta 376 Veisenboms (Weisenbom) Fridrihs 246 Šalkovskis (Szaikowski) 168 Veisenhofs (Weissenhoff) 232 Šarlemans-Bodē (Charlemagne-Baudet) Ludvigs 14, 184,186,248,251,253 Šarņevskis (Szamiewski) Juzefs 347 Verhoturovs (Верхотуров) Nikolajs 14,411 Šeičenkovs (ІПсйченков) Sergejs 32 Šembeks (Szembek) Kristofs Antons 394 Šervinskis (Шервинскии) Vladimirs 112,117, 280,427 Šēnbergs Žanis 15, 79, 81,94, 123, 207 Šikurs-Kalvāns Staņislavs 106 Šimanovskis (Szymanowski) Martins 20, 21 Skutans 204 Šreters (Sreter) Pēteris 169 Šules (Schulz) Eduards 174 Veisenhofi (Weissenhoff), dzimta 226 Verza Arvīds 269,297 Vesels (Vesse/), bīskaps 168 Vickops (Вщкоп) Aleksandrs 112, 273 Viganovskis (Wyganowski) Florians 14, 145, 151 Visendorfa Liene 66 Viskonti (Visconti) Pjetro 14, 184, 186, 248, 251, 253 Vizulis Ādams 51 Voika Staņislavs 78 VojkovičsA. 175 Vulfiusi (Vulfius), dzimta 384 Švenns (Schwerin) Johans 77,181 Zaharenko (Захаренко) Timofejs 426 Taureņa Ruta 182 Zaharovs (Захаров) Dmitrijs 273 Teplovs (Теплое) Viktors 33 Zaics (Зайц) Kirils 112,158 Tihomirovs (Тихомиров) Ivans 159 Zdanovičs (Zdanowicz) Ludviks Fēlikss 145 Tihons (Тихон), Polockas un Vitebskas bīskaps
185 Zinons (Teodors) (Зинон (Теодор)), arhimandrits 275 Timjans (Тимьян) G. 272 Zizaņijs (Зизаний) Lavrentijs 213 Timofejevs (Тимофеев) Pjotrs 424,426 Zīmele Aija 9 Tkačenko (Ткаченко) Vladimirs 274 Trubeckojs (Трубецкой) Mihails 282 Žeigure Jadviga 304 Trubeckojs (Трубецкой) Ņikanors 340 Žigļeviča (Жиглевичъ) Lidija 421 Žilinskis (Žilinskí) Vaclavs 357 Usačovs (Усачев) Andrejs 25,401 Žurillo, dzimta 224 Saīsinājumu saraksts AIG - Arhitektoniskās izpētes grupa, SIA KWA - Krievijas Valsts vēstures arhīvs LAB - Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka LNDB - Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcija “Zudusī Latvija” PDC - Latvijas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Pieminekļu dokumentācijas centrs RPM- Rundāles pils muzejs 447 |
| any_adam_object | 1 |
| any_adam_object_boolean | 1 |
| author | Kaminska, Rūta 1950- Bistere, Anita 1979- |
| author_GND | (DE-588)132999749 (DE-588)132999927 |
| author_facet | Kaminska, Rūta 1950- Bistere, Anita 1979- |
| author_role | aut aut |
| author_sort | Kaminska, Rūta 1950- |
| author_variant | r k rk a b ab |
| building | Verbundindex |
| bvnumber | BV047402311 |
| contents | Englische und russische Zusammenfassung |
| ctrlnum | (OCoLC)1277023600 (DE-599)BVBBV047402311 |
| format | Book |
| fullrecord | <?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><collection xmlns="http://www.loc.gov/MARC21/slim"><record><leader>03082nam a2200577 c 4500</leader><controlfield tag="001">BV047402311</controlfield><controlfield tag="003">DE-604</controlfield><controlfield tag="005">20211029 </controlfield><controlfield tag="007">t</controlfield><controlfield tag="008">210805s2021 a||| |||| 00||| lav d</controlfield><datafield tag="020" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">9789934601156</subfield><subfield code="9">978-9934-601-15-6</subfield></datafield><datafield tag="035" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">(OCoLC)1277023600</subfield></datafield><datafield tag="035" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">(DE-599)BVBBV047402311</subfield></datafield><datafield tag="040" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">DE-604</subfield><subfield code="b">ger</subfield><subfield code="e">rda</subfield></datafield><datafield tag="041" ind1="0" ind2=" "><subfield code="a">lav</subfield></datafield><datafield tag="049" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">DE-12</subfield></datafield><datafield tag="100" ind1="1" ind2=" "><subfield code="a">Kaminska, Rūta</subfield><subfield code="d">1950-</subfield><subfield code="e">Verfasser</subfield><subfield code="0">(DE-588)132999749</subfield><subfield code="4">aut</subfield></datafield><datafield tag="245" ind1="1" ind2="0"><subfield code="a">Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos</subfield><subfield code="b">= The heritage of religious architecture and art in the historical Balvi and Ludza districts = Nasledie sakralʹnoj architektury i iskusstva istoričeskogo Balvskogo i Ludzenskogo rajonov</subfield><subfield code="c">Ruta Kaminska, Anita Bistere</subfield></datafield><datafield tag="246" ind1="1" ind2="1"><subfield code="a">The heritage of religious architecture and art in the historical Balvi and Ludza districts</subfield></datafield><datafield tag="246" ind1="1" ind2="1"><subfield code="a">Nasledie sakralʹnoj architektury i iskusstva istoričeskogo Balvskogo i Ludzenskogo rajonov</subfield></datafield><datafield tag="264" ind1=" " ind2="1"><subfield code="a">Rīga</subfield><subfield code="b">Neputns</subfield><subfield code="c">2021</subfield></datafield><datafield tag="300" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">511 Seiten</subfield><subfield code="b">Illustrationen, Karten</subfield><subfield code="c">24 cm</subfield></datafield><datafield tag="336" ind1=" " ind2=" "><subfield code="b">txt</subfield><subfield code="2">rdacontent</subfield></datafield><datafield tag="337" ind1=" " ind2=" "><subfield code="b">n</subfield><subfield code="2">rdamedia</subfield></datafield><datafield tag="338" ind1=" " ind2=" "><subfield code="b">nc</subfield><subfield code="2">rdacarrier</subfield></datafield><datafield tag="490" ind1="0" ind2=" "><subfield code="a">Mākslas pieminekļi Latvijā</subfield></datafield><datafield tag="505" ind1="8" ind2=" "><subfield code="a">Englische und russische Zusammenfassung</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Balvi (Region)</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Ludza (Region)</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Arts in general</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1=" " ind2="4"><subfield code="a">Sculpture</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1="0" ind2="7"><subfield code="a">Sakralbau</subfield><subfield code="0">(DE-588)4178936-2</subfield><subfield code="2">gnd</subfield><subfield code="9">rswk-swf</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1="0" ind2="7"><subfield code="a">Innenarchitektur</subfield><subfield code="0">(DE-588)4072819-5</subfield><subfield code="2">gnd</subfield><subfield code="9">rswk-swf</subfield></datafield><datafield tag="650" ind1="0" ind2="7"><subfield code="a">Religiöse Kunst</subfield><subfield code="0">(DE-588)4193793-4</subfield><subfield code="2">gnd</subfield><subfield code="9">rswk-swf</subfield></datafield><datafield tag="651" ind1=" " ind2="7"><subfield code="a">Balvi</subfield><subfield code="0">(DE-588)4771051-2</subfield><subfield code="2">gnd</subfield><subfield code="9">rswk-swf</subfield></datafield><datafield tag="651" ind1=" " ind2="7"><subfield code="a">Ludza</subfield><subfield code="0">(DE-588)4441074-8</subfield><subfield code="2">gnd</subfield><subfield code="9">rswk-swf</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2="0"><subfield code="a">Balvi</subfield><subfield code="0">(DE-588)4771051-2</subfield><subfield code="D">g</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2="1"><subfield code="a">Ludza</subfield><subfield code="0">(DE-588)4441074-8</subfield><subfield code="D">g</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2="2"><subfield code="a">Sakralbau</subfield><subfield code="0">(DE-588)4178936-2</subfield><subfield code="D">s</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2="3"><subfield code="a">Innenarchitektur</subfield><subfield code="0">(DE-588)4072819-5</subfield><subfield code="D">s</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2="4"><subfield code="a">Religiöse Kunst</subfield><subfield code="0">(DE-588)4193793-4</subfield><subfield code="D">s</subfield></datafield><datafield tag="689" ind1="0" ind2=" "><subfield code="5">DE-604</subfield></datafield><datafield tag="700" ind1="1" ind2=" "><subfield code="a">Bistere, Anita</subfield><subfield code="d">1979-</subfield><subfield code="e">Verfasser</subfield><subfield code="0">(DE-588)132999927</subfield><subfield code="4">aut</subfield></datafield><datafield tag="856" ind1="4" ind2="2"><subfield code="m">Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment</subfield><subfield code="q">application/pdf</subfield><subfield code="u">http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032803362&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA</subfield><subfield code="3">Inhaltsverzeichnis</subfield></datafield><datafield tag="856" ind1="4" ind2="2"><subfield code="m">Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment</subfield><subfield code="q">application/pdf</subfield><subfield code="u">http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032803362&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA</subfield><subfield code="3">Literaturverzeichnis</subfield></datafield><datafield tag="856" ind1="4" ind2="2"><subfield code="m">Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment</subfield><subfield code="q">application/pdf</subfield><subfield code="u">http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032803362&sequence=000005&line_number=0003&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA</subfield><subfield code="3">Register // Personenregister</subfield></datafield><datafield tag="940" ind1="1" ind2=" "><subfield code="n">oe</subfield></datafield><datafield tag="940" ind1="1" ind2=" "><subfield code="q">BSB_NED_20210805</subfield></datafield><datafield tag="999" ind1=" " ind2=" "><subfield code="a">oai:aleph.bib-bvb.de:BVB01-032803362</subfield></datafield><datafield tag="942" ind1="1" ind2="1"><subfield code="c">200.9</subfield><subfield code="e">22/bsb</subfield><subfield code="g">4796</subfield></datafield><datafield tag="942" ind1="1" ind2="1"><subfield code="c">709</subfield><subfield code="e">22/bsb</subfield><subfield code="g">4796</subfield></datafield></record></collection> |
| geographic | Balvi (DE-588)4771051-2 gnd Ludza (DE-588)4441074-8 gnd |
| geographic_facet | Balvi Ludza |
| id | DE-604.BV047402311 |
| illustrated | Illustrated |
| index_date | 2024-07-03T17:52:59Z |
| indexdate | 2024-07-10T09:11:08Z |
| institution | BVB |
| isbn | 9789934601156 |
| language | Latvian |
| oai_aleph_id | oai:aleph.bib-bvb.de:BVB01-032803362 |
| oclc_num | 1277023600 |
| open_access_boolean | |
| owner | DE-12 |
| owner_facet | DE-12 |
| physical | 511 Seiten Illustrationen, Karten 24 cm |
| psigel | BSB_NED_20210805 |
| publishDate | 2021 |
| publishDateSearch | 2021 |
| publishDateSort | 2021 |
| publisher | Neputns |
| record_format | marc |
| series2 | Mākslas pieminekļi Latvijā |
| spelling | Kaminska, Rūta 1950- Verfasser (DE-588)132999749 aut Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos = The heritage of religious architecture and art in the historical Balvi and Ludza districts = Nasledie sakralʹnoj architektury i iskusstva istoričeskogo Balvskogo i Ludzenskogo rajonov Ruta Kaminska, Anita Bistere The heritage of religious architecture and art in the historical Balvi and Ludza districts Nasledie sakralʹnoj architektury i iskusstva istoričeskogo Balvskogo i Ludzenskogo rajonov Rīga Neputns 2021 511 Seiten Illustrationen, Karten 24 cm txt rdacontent n rdamedia nc rdacarrier Mākslas pieminekļi Latvijā Englische und russische Zusammenfassung Balvi (Region) Ludza (Region) Arts in general Sculpture Sakralbau (DE-588)4178936-2 gnd rswk-swf Innenarchitektur (DE-588)4072819-5 gnd rswk-swf Religiöse Kunst (DE-588)4193793-4 gnd rswk-swf Balvi (DE-588)4771051-2 gnd rswk-swf Ludza (DE-588)4441074-8 gnd rswk-swf Balvi (DE-588)4771051-2 g Ludza (DE-588)4441074-8 g Sakralbau (DE-588)4178936-2 s Innenarchitektur (DE-588)4072819-5 s Religiöse Kunst (DE-588)4193793-4 s DE-604 Bistere, Anita 1979- Verfasser (DE-588)132999927 aut Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment application/pdf http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032803362&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA Inhaltsverzeichnis Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment application/pdf http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032803362&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA Literaturverzeichnis Digitalisierung BSB München 19 - ADAM Catalogue Enrichment application/pdf http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032803362&sequence=000005&line_number=0003&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA Register // Personenregister |
| spellingShingle | Kaminska, Rūta 1950- Bistere, Anita 1979- Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos = The heritage of religious architecture and art in the historical Balvi and Ludza districts = Nasledie sakralʹnoj architektury i iskusstva istoričeskogo Balvskogo i Ludzenskogo rajonov Englische und russische Zusammenfassung Balvi (Region) Ludza (Region) Arts in general Sculpture Sakralbau (DE-588)4178936-2 gnd Innenarchitektur (DE-588)4072819-5 gnd Religiöse Kunst (DE-588)4193793-4 gnd |
| subject_GND | (DE-588)4178936-2 (DE-588)4072819-5 (DE-588)4193793-4 (DE-588)4771051-2 (DE-588)4441074-8 |
| title | Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos = The heritage of religious architecture and art in the historical Balvi and Ludza districts = Nasledie sakralʹnoj architektury i iskusstva istoričeskogo Balvskogo i Ludzenskogo rajonov |
| title_alt | The heritage of religious architecture and art in the historical Balvi and Ludza districts Nasledie sakralʹnoj architektury i iskusstva istoričeskogo Balvskogo i Ludzenskogo rajonov |
| title_auth | Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos = The heritage of religious architecture and art in the historical Balvi and Ludza districts = Nasledie sakralʹnoj architektury i iskusstva istoričeskogo Balvskogo i Ludzenskogo rajonov |
| title_exact_search | Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos = The heritage of religious architecture and art in the historical Balvi and Ludza districts = Nasledie sakralʹnoj architektury i iskusstva istoričeskogo Balvskogo i Ludzenskogo rajonov |
| title_exact_search_txtP | Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos = The heritage of religious architecture and art in the historical Balvi and Ludza districts = Nasledie sakralʹnoj architektury i iskusstva istoričeskogo Balvskogo i Ludzenskogo rajonov |
| title_full | Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos = The heritage of religious architecture and art in the historical Balvi and Ludza districts = Nasledie sakralʹnoj architektury i iskusstva istoričeskogo Balvskogo i Ludzenskogo rajonov Ruta Kaminska, Anita Bistere |
| title_fullStr | Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos = The heritage of religious architecture and art in the historical Balvi and Ludza districts = Nasledie sakralʹnoj architektury i iskusstva istoričeskogo Balvskogo i Ludzenskogo rajonov Ruta Kaminska, Anita Bistere |
| title_full_unstemmed | Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos = The heritage of religious architecture and art in the historical Balvi and Ludza districts = Nasledie sakralʹnoj architektury i iskusstva istoričeskogo Balvskogo i Ludzenskogo rajonov Ruta Kaminska, Anita Bistere |
| title_short | Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos |
| title_sort | sakralas arhitekturas un makslas mantojums vesturiskajos balvu un ludzas rajonos the heritage of religious architecture and art in the historical balvi and ludza districts nasledie sakralʹnoj architektury i iskusstva istoriceskogo balvskogo i ludzenskogo rajonov |
| title_sub | = The heritage of religious architecture and art in the historical Balvi and Ludza districts = Nasledie sakralʹnoj architektury i iskusstva istoričeskogo Balvskogo i Ludzenskogo rajonov |
| topic | Balvi (Region) Ludza (Region) Arts in general Sculpture Sakralbau (DE-588)4178936-2 gnd Innenarchitektur (DE-588)4072819-5 gnd Religiöse Kunst (DE-588)4193793-4 gnd |
| topic_facet | Balvi (Region) Ludza (Region) Arts in general Sculpture Sakralbau Innenarchitektur Religiöse Kunst Balvi Ludza |
| url | http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032803362&sequence=000001&line_number=0001&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032803362&sequence=000003&line_number=0002&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA http://bvbr.bib-bvb.de:8991/F?func=service&doc_library=BVB01&local_base=BVB01&doc_number=032803362&sequence=000005&line_number=0003&func_code=DB_RECORDS&service_type=MEDIA |
| work_keys_str_mv | AT kaminskaruta sakralasarhitekturasunmakslasmantojumsvesturiskajosbalvuunludzasrajonostheheritageofreligiousarchitectureandartinthehistoricalbalviandludzadistrictsnaslediesakralʹnojarchitekturyiiskusstvaistoriceskogobalvskogoiludzenskogorajonov AT bistereanita sakralasarhitekturasunmakslasmantojumsvesturiskajosbalvuunludzasrajonostheheritageofreligiousarchitectureandartinthehistoricalbalviandludzadistrictsnaslediesakralʹnojarchitekturyiiskusstvaistoriceskogobalvskogoiludzenskogorajonov AT kaminskaruta theheritageofreligiousarchitectureandartinthehistoricalbalviandludzadistricts AT bistereanita theheritageofreligiousarchitectureandartinthehistoricalbalviandludzadistricts AT kaminskaruta naslediesakralʹnojarchitekturyiiskusstvaistoriceskogobalvskogoiludzenskogorajonov AT bistereanita naslediesakralʹnojarchitekturyiiskusstvaistoriceskogobalvskogoiludzenskogorajonov |