Being at Home Matters: Urban Commons of Neighbourhoods near the Freeport of Riga, Latvia (Jušanās kā mājās un kopējie resursi Rīgas pieostas apkaimēs)
Daudzviet Eiropā notiekot pilsētu sarukšanai, urbānās vides kvalitātei ir svarīga loma iedzīvotāju piesaistē vietai. Šī raksta mērķis ir identificēt pilsētvides kvalitātes un pārvaldības aspektus, kas ir nozīmīgi, lai iedzīvotāji apkaimē “justos kā mājās”. Rīgas iedzīvotāji piecās pieostas apkaimēs...
Gespeichert in:
Veröffentlicht in: | Letonica 2022 (44), p.60-79 |
---|---|
Hauptverfasser: | , |
Format: | Artikel |
Sprache: | eng |
Schlagworte: | |
Online-Zugang: | Volltext |
Tags: |
Tag hinzufügen
Keine Tags, Fügen Sie den ersten Tag hinzu!
|
container_end_page | 79 |
---|---|
container_issue | 44 |
container_start_page | 60 |
container_title | Letonica |
container_volume | |
creator | Āboliņa, Kristīne Zīlāns, Andis |
description | Daudzviet Eiropā notiekot pilsētu sarukšanai, urbānās vides kvalitātei ir svarīga loma iedzīvotāju piesaistē vietai. Šī raksta mērķis ir identificēt pilsētvides kvalitātes un pārvaldības aspektus, kas ir nozīmīgi, lai iedzīvotāji apkaimē “justos kā mājās”. Rīgas iedzīvotāji piecās pieostas apkaimēs kā (ne)patīkamākos aspektus tajās ir izcēluši dabas teritorijas, gaisa kvalitāti, sociālo atmosfēru un pakalpojumus, tie analizēti, izmantojot kopējo resursu pieeju. Rezultāti rāda, ka patīkamāko apkaimju aspektu – dabas teritoriju daudzumu – potenciāli samazinās plānotā dzīvojamā un industriālā apbūve. Savukārt atšķirīgi vides kvalitātes normatīvi dzīvojamās un rūpnieciskajās teritorijās izraisa pretrunas gaisa kā kopējā resursa pārvaldībā. Pētījums rāda, ka pilsētas attīstības politika ir kopējo resursu galvenais ietekmes faktors. Vienlaikus iedzīvotājiem kā kopējo resursu lietotājiem ir mazākas iespējas ietekmēt lēmumus nekā industriālās puses pārstāvjiem, un lēmumu pieņemšana par kopējiem resursiem nenotiek apkaimju līmenī. |
doi_str_mv | 10.35539/LTNC.2022.0044.K.A.A.Z.0004 |
format | Article |
fullrecord | <record><control><sourceid>ceeol</sourceid><recordid>TN_cdi_ceeol_journals_1066992</recordid><sourceformat>XML</sourceformat><sourcesystem>PC</sourcesystem><ceeol_id>1066992</ceeol_id><sourcerecordid>1066992</sourcerecordid><originalsourceid>FETCH-LOGICAL-c92t-47e34c006f3ca88b67e8fff500226531a35ac66544e917dbd91a036961c361703</originalsourceid><addsrcrecordid>eNotUMFKw0AQzUHBUvsJwhw8KJi4m002jTcN1qqxQqkXL2WTTtKkTTZkN977Db0Lnv2N-F9uUWZg3ns85jFjWeeUOMz3WXgdL2aR4xLXdQjxPOfZuTX1bgjxjqwB9UhgM0rJiTVSqjQqDZhpf2B93mFR5yA0TGWF8CK0xlbdwFubiBoiWVWyViAzmGGRrxPZtWspVwpqFC3oNcKkRWxkqw-eeZGLK4iF_igEXDx1P1-i7ncKNv0Oqn5XHnBXw0Y2_b4sEFpUXasKmPffuVDQFCiVNkA0G1FU_V5dnlrHmdgqHP3PobWY3C-iqR2_PjxGt7Gdhq62vQCZlxLCM5aK8TjhAY6zLPOJeQj3GRXMFynnvudhSINVsgqpIIyHnKaM04CwoXX2tzZFlNtlac6sTdySEs7D0GW_jUpvTw</addsrcrecordid><sourcetype>Publisher</sourcetype><iscdi>true</iscdi><recordtype>article</recordtype></control><display><type>article</type><title>Being at Home Matters: Urban Commons of Neighbourhoods near the Freeport of Riga, Latvia (Jušanās kā mājās un kopējie resursi Rīgas pieostas apkaimēs)</title><source>Central and Eastern European Online Library</source><source>Alma/SFX Local Collection</source><creator>Āboliņa, Kristīne ; Zīlāns, Andis</creator><creatorcontrib>Āboliņa, Kristīne ; Zīlāns, Andis</creatorcontrib><description>Daudzviet Eiropā notiekot pilsētu sarukšanai, urbānās vides kvalitātei ir svarīga loma iedzīvotāju piesaistē vietai. Šī raksta mērķis ir identificēt pilsētvides kvalitātes un pārvaldības aspektus, kas ir nozīmīgi, lai iedzīvotāji apkaimē “justos kā mājās”. Rīgas iedzīvotāji piecās pieostas apkaimēs kā (ne)patīkamākos aspektus tajās ir izcēluši dabas teritorijas, gaisa kvalitāti, sociālo atmosfēru un pakalpojumus, tie analizēti, izmantojot kopējo resursu pieeju. Rezultāti rāda, ka patīkamāko apkaimju aspektu – dabas teritoriju daudzumu – potenciāli samazinās plānotā dzīvojamā un industriālā apbūve. Savukārt atšķirīgi vides kvalitātes normatīvi dzīvojamās un rūpnieciskajās teritorijās izraisa pretrunas gaisa kā kopējā resursa pārvaldībā. Pētījums rāda, ka pilsētas attīstības politika ir kopējo resursu galvenais ietekmes faktors. Vienlaikus iedzīvotājiem kā kopējo resursu lietotājiem ir mazākas iespējas ietekmēt lēmumus nekā industriālās puses pārstāvjiem, un lēmumu pieņemšana par kopējiem resursiem nenotiek apkaimju līmenī.</description><identifier>ISSN: 1407-3110</identifier><identifier>DOI: 10.35539/LTNC.2022.0044.K.A.A.Z.0004</identifier><language>eng</language><publisher>Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts</publisher><subject>Geography, Regional studies ; Governance ; Public Administration ; Rural and urban sociology</subject><ispartof>Letonica, 2022 (44), p.60-79</ispartof><oa>free_for_read</oa><woscitedreferencessubscribed>false</woscitedreferencessubscribed></display><links><openurl>$$Topenurl_article</openurl><openurlfulltext>$$Topenurlfull_article</openurlfulltext><thumbnail>$$Uhttps://www.ceeol.com//api/image/getissuecoverimage?id=picture_2022_69538.jpg</thumbnail><link.rule.ids>314,780,784,4024,21362,27923,27924,27925</link.rule.ids></links><search><creatorcontrib>Āboliņa, Kristīne</creatorcontrib><creatorcontrib>Zīlāns, Andis</creatorcontrib><title>Being at Home Matters: Urban Commons of Neighbourhoods near the Freeport of Riga, Latvia (Jušanās kā mājās un kopējie resursi Rīgas pieostas apkaimēs)</title><title>Letonica</title><addtitle>Letonica</addtitle><description>Daudzviet Eiropā notiekot pilsētu sarukšanai, urbānās vides kvalitātei ir svarīga loma iedzīvotāju piesaistē vietai. Šī raksta mērķis ir identificēt pilsētvides kvalitātes un pārvaldības aspektus, kas ir nozīmīgi, lai iedzīvotāji apkaimē “justos kā mājās”. Rīgas iedzīvotāji piecās pieostas apkaimēs kā (ne)patīkamākos aspektus tajās ir izcēluši dabas teritorijas, gaisa kvalitāti, sociālo atmosfēru un pakalpojumus, tie analizēti, izmantojot kopējo resursu pieeju. Rezultāti rāda, ka patīkamāko apkaimju aspektu – dabas teritoriju daudzumu – potenciāli samazinās plānotā dzīvojamā un industriālā apbūve. Savukārt atšķirīgi vides kvalitātes normatīvi dzīvojamās un rūpnieciskajās teritorijās izraisa pretrunas gaisa kā kopējā resursa pārvaldībā. Pētījums rāda, ka pilsētas attīstības politika ir kopējo resursu galvenais ietekmes faktors. Vienlaikus iedzīvotājiem kā kopējo resursu lietotājiem ir mazākas iespējas ietekmēt lēmumus nekā industriālās puses pārstāvjiem, un lēmumu pieņemšana par kopējiem resursiem nenotiek apkaimju līmenī.</description><subject>Geography, Regional studies</subject><subject>Governance</subject><subject>Public Administration</subject><subject>Rural and urban sociology</subject><issn>1407-3110</issn><fulltext>true</fulltext><rsrctype>article</rsrctype><creationdate>2022</creationdate><recordtype>article</recordtype><sourceid>REL</sourceid><recordid>eNotUMFKw0AQzUHBUvsJwhw8KJi4m002jTcN1qqxQqkXL2WTTtKkTTZkN977Db0Lnv2N-F9uUWZg3ns85jFjWeeUOMz3WXgdL2aR4xLXdQjxPOfZuTX1bgjxjqwB9UhgM0rJiTVSqjQqDZhpf2B93mFR5yA0TGWF8CK0xlbdwFubiBoiWVWyViAzmGGRrxPZtWspVwpqFC3oNcKkRWxkqw-eeZGLK4iF_igEXDx1P1-i7ncKNv0Oqn5XHnBXw0Y2_b4sEFpUXasKmPffuVDQFCiVNkA0G1FU_V5dnlrHmdgqHP3PobWY3C-iqR2_PjxGt7Gdhq62vQCZlxLCM5aK8TjhAY6zLPOJeQj3GRXMFynnvudhSINVsgqpIIyHnKaM04CwoXX2tzZFlNtlac6sTdySEs7D0GW_jUpvTw</recordid><startdate>2022</startdate><enddate>2022</enddate><creator>Āboliņa, Kristīne</creator><creator>Zīlāns, Andis</creator><general>Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts</general><general>Institute of Literature, Folklore and Art of the University of Latvia</general><scope>AE2</scope><scope>BIXPP</scope><scope>REL</scope></search><sort><creationdate>2022</creationdate><title>Being at Home Matters: Urban Commons of Neighbourhoods near the Freeport of Riga, Latvia (Jušanās kā mājās un kopējie resursi Rīgas pieostas apkaimēs)</title><author>Āboliņa, Kristīne ; Zīlāns, Andis</author></sort><facets><frbrtype>5</frbrtype><frbrgroupid>cdi_FETCH-LOGICAL-c92t-47e34c006f3ca88b67e8fff500226531a35ac66544e917dbd91a036961c361703</frbrgroupid><rsrctype>articles</rsrctype><prefilter>articles</prefilter><language>eng</language><creationdate>2022</creationdate><topic>Geography, Regional studies</topic><topic>Governance</topic><topic>Public Administration</topic><topic>Rural and urban sociology</topic><toplevel>online_resources</toplevel><creatorcontrib>Āboliņa, Kristīne</creatorcontrib><creatorcontrib>Zīlāns, Andis</creatorcontrib><collection>Central and Eastern European Online Library (C.E.E.O.L.) (DFG Nationallizenzen)</collection><collection>CEEOL: Open Access</collection><collection>Central and Eastern European Online Library</collection><jtitle>Letonica</jtitle></facets><delivery><delcategory>Remote Search Resource</delcategory><fulltext>fulltext</fulltext></delivery><addata><au>Āboliņa, Kristīne</au><au>Zīlāns, Andis</au><format>journal</format><genre>article</genre><ristype>JOUR</ristype><atitle>Being at Home Matters: Urban Commons of Neighbourhoods near the Freeport of Riga, Latvia (Jušanās kā mājās un kopējie resursi Rīgas pieostas apkaimēs)</atitle><jtitle>Letonica</jtitle><addtitle>Letonica</addtitle><date>2022</date><risdate>2022</risdate><issue>44</issue><spage>60</spage><epage>79</epage><pages>60-79</pages><issn>1407-3110</issn><abstract>Daudzviet Eiropā notiekot pilsētu sarukšanai, urbānās vides kvalitātei ir svarīga loma iedzīvotāju piesaistē vietai. Šī raksta mērķis ir identificēt pilsētvides kvalitātes un pārvaldības aspektus, kas ir nozīmīgi, lai iedzīvotāji apkaimē “justos kā mājās”. Rīgas iedzīvotāji piecās pieostas apkaimēs kā (ne)patīkamākos aspektus tajās ir izcēluši dabas teritorijas, gaisa kvalitāti, sociālo atmosfēru un pakalpojumus, tie analizēti, izmantojot kopējo resursu pieeju. Rezultāti rāda, ka patīkamāko apkaimju aspektu – dabas teritoriju daudzumu – potenciāli samazinās plānotā dzīvojamā un industriālā apbūve. Savukārt atšķirīgi vides kvalitātes normatīvi dzīvojamās un rūpnieciskajās teritorijās izraisa pretrunas gaisa kā kopējā resursa pārvaldībā. Pētījums rāda, ka pilsētas attīstības politika ir kopējo resursu galvenais ietekmes faktors. Vienlaikus iedzīvotājiem kā kopējo resursu lietotājiem ir mazākas iespējas ietekmēt lēmumus nekā industriālās puses pārstāvjiem, un lēmumu pieņemšana par kopējiem resursiem nenotiek apkaimju līmenī.</abstract><pub>Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts</pub><doi>10.35539/LTNC.2022.0044.K.A.A.Z.0004</doi><tpages>20</tpages><oa>free_for_read</oa></addata></record> |
fulltext | fulltext |
identifier | ISSN: 1407-3110 |
ispartof | Letonica, 2022 (44), p.60-79 |
issn | 1407-3110 |
language | eng |
recordid | cdi_ceeol_journals_1066992 |
source | Central and Eastern European Online Library; Alma/SFX Local Collection |
subjects | Geography, Regional studies Governance Public Administration Rural and urban sociology |
title | Being at Home Matters: Urban Commons of Neighbourhoods near the Freeport of Riga, Latvia (Jušanās kā mājās un kopējie resursi Rīgas pieostas apkaimēs) |
url | https://sfx.bib-bvb.de/sfx_tum?ctx_ver=Z39.88-2004&ctx_enc=info:ofi/enc:UTF-8&ctx_tim=2025-01-05T07%3A44%3A31IST&url_ver=Z39.88-2004&url_ctx_fmt=infofi/fmt:kev:mtx:ctx&rfr_id=info:sid/primo.exlibrisgroup.com:primo3-Article-ceeol&rft_val_fmt=info:ofi/fmt:kev:mtx:journal&rft.genre=article&rft.atitle=Being%20at%20Home%20Matters:%20Urban%20Commons%20of%20Neighbourhoods%20near%20the%20Freeport%20of%20Riga,%20Latvia%20(Ju%C5%A1an%C4%81s%20k%C4%81%20m%C4%81j%C4%81s%20un%20kop%C4%93jie%20resursi%20R%C4%ABgas%20pieostas%20apkaim%C4%93s)&rft.jtitle=Letonica&rft.au=%C4%80boli%C5%86a,%20Krist%C4%ABne&rft.date=2022&rft.issue=44&rft.spage=60&rft.epage=79&rft.pages=60-79&rft.issn=1407-3110&rft_id=info:doi/10.35539/LTNC.2022.0044.K.A.A.Z.0004&rft_dat=%3Cceeol%3E1066992%3C/ceeol%3E%3Curl%3E%3C/url%3E&disable_directlink=true&sfx.directlink=off&sfx.report_link=0&rft_id=info:oai/&rft_id=info:pmid/&rft_ceeol_id=1066992&rfr_iscdi=true |