Being at Home Matters: Urban Commons of Neighbourhoods near the Freeport of Riga, Latvia (Jušanās kā mājās un kopējie resursi Rīgas pieostas apkaimēs)

Daudzviet Eiropā notiekot pilsētu sarukšanai, urbānās vides kvalitātei ir svarīga loma iedzīvotāju piesaistē vietai. Šī raksta mērķis ir identificēt pilsētvides kvalitātes un pārvaldības aspektus, kas ir nozīmīgi, lai iedzīvotāji apkaimē “justos kā mājās”. Rīgas iedzīvotāji piecās pieostas apkaimēs...

Ausführliche Beschreibung

Gespeichert in:
Bibliographische Detailangaben
Veröffentlicht in:Letonica 2022 (44), p.60-79
Hauptverfasser: Āboliņa, Kristīne, Zīlāns, Andis
Format: Artikel
Sprache:eng
Schlagworte:
Online-Zugang:Volltext
Tags: Tag hinzufügen
Keine Tags, Fügen Sie den ersten Tag hinzu!
container_end_page 79
container_issue 44
container_start_page 60
container_title Letonica
container_volume
creator Āboliņa, Kristīne
Zīlāns, Andis
description Daudzviet Eiropā notiekot pilsētu sarukšanai, urbānās vides kvalitātei ir svarīga loma iedzīvotāju piesaistē vietai. Šī raksta mērķis ir identificēt pilsētvides kvalitātes un pārvaldības aspektus, kas ir nozīmīgi, lai iedzīvotāji apkaimē “justos kā mājās”. Rīgas iedzīvotāji piecās pieostas apkaimēs kā (ne)patīkamākos aspektus tajās ir izcēluši dabas teritorijas, gaisa kvalitāti, sociālo atmosfēru un pakalpojumus, tie analizēti, izmantojot kopējo resursu pieeju. Rezultāti rāda, ka patīkamāko apkaimju aspektu – dabas teritoriju daudzumu – potenciāli samazinās plānotā dzīvojamā un industriālā apbūve. Savukārt atšķirīgi vides kvalitātes normatīvi dzīvojamās un rūpnieciskajās teritorijās izraisa pretrunas gaisa kā kopējā resursa pārvaldībā. Pētījums rāda, ka pilsētas attīstības politika ir kopējo resursu galvenais ietekmes faktors. Vienlaikus iedzīvotājiem kā kopējo resursu lietotājiem ir mazākas iespējas ietekmēt lēmumus nekā industriālās puses pārstāvjiem, un lēmumu pieņemšana par kopējiem resursiem nenotiek apkaimju līmenī.
doi_str_mv 10.35539/LTNC.2022.0044.K.A.A.Z.0004
format Article
fullrecord <record><control><sourceid>ceeol</sourceid><recordid>TN_cdi_ceeol_journals_1066992</recordid><sourceformat>XML</sourceformat><sourcesystem>PC</sourcesystem><ceeol_id>1066992</ceeol_id><sourcerecordid>1066992</sourcerecordid><originalsourceid>FETCH-LOGICAL-c92t-47e34c006f3ca88b67e8fff500226531a35ac66544e917dbd91a036961c361703</originalsourceid><addsrcrecordid>eNotUMFKw0AQzUHBUvsJwhw8KJi4m002jTcN1qqxQqkXL2WTTtKkTTZkN977Db0Lnv2N-F9uUWZg3ns85jFjWeeUOMz3WXgdL2aR4xLXdQjxPOfZuTX1bgjxjqwB9UhgM0rJiTVSqjQqDZhpf2B93mFR5yA0TGWF8CK0xlbdwFubiBoiWVWyViAzmGGRrxPZtWspVwpqFC3oNcKkRWxkqw-eeZGLK4iF_igEXDx1P1-i7ncKNv0Oqn5XHnBXw0Y2_b4sEFpUXasKmPffuVDQFCiVNkA0G1FU_V5dnlrHmdgqHP3PobWY3C-iqR2_PjxGt7Gdhq62vQCZlxLCM5aK8TjhAY6zLPOJeQj3GRXMFynnvudhSINVsgqpIIyHnKaM04CwoXX2tzZFlNtlac6sTdySEs7D0GW_jUpvTw</addsrcrecordid><sourcetype>Publisher</sourcetype><iscdi>true</iscdi><recordtype>article</recordtype></control><display><type>article</type><title>Being at Home Matters: Urban Commons of Neighbourhoods near the Freeport of Riga, Latvia (Jušanās kā mājās un kopējie resursi Rīgas pieostas apkaimēs)</title><source>Central and Eastern European Online Library</source><source>Alma/SFX Local Collection</source><creator>Āboliņa, Kristīne ; Zīlāns, Andis</creator><creatorcontrib>Āboliņa, Kristīne ; Zīlāns, Andis</creatorcontrib><description>Daudzviet Eiropā notiekot pilsētu sarukšanai, urbānās vides kvalitātei ir svarīga loma iedzīvotāju piesaistē vietai. Šī raksta mērķis ir identificēt pilsētvides kvalitātes un pārvaldības aspektus, kas ir nozīmīgi, lai iedzīvotāji apkaimē “justos kā mājās”. Rīgas iedzīvotāji piecās pieostas apkaimēs kā (ne)patīkamākos aspektus tajās ir izcēluši dabas teritorijas, gaisa kvalitāti, sociālo atmosfēru un pakalpojumus, tie analizēti, izmantojot kopējo resursu pieeju. Rezultāti rāda, ka patīkamāko apkaimju aspektu – dabas teritoriju daudzumu – potenciāli samazinās plānotā dzīvojamā un industriālā apbūve. Savukārt atšķirīgi vides kvalitātes normatīvi dzīvojamās un rūpnieciskajās teritorijās izraisa pretrunas gaisa kā kopējā resursa pārvaldībā. Pētījums rāda, ka pilsētas attīstības politika ir kopējo resursu galvenais ietekmes faktors. Vienlaikus iedzīvotājiem kā kopējo resursu lietotājiem ir mazākas iespējas ietekmēt lēmumus nekā industriālās puses pārstāvjiem, un lēmumu pieņemšana par kopējiem resursiem nenotiek apkaimju līmenī.</description><identifier>ISSN: 1407-3110</identifier><identifier>DOI: 10.35539/LTNC.2022.0044.K.A.A.Z.0004</identifier><language>eng</language><publisher>Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts</publisher><subject>Geography, Regional studies ; Governance ; Public Administration ; Rural and urban sociology</subject><ispartof>Letonica, 2022 (44), p.60-79</ispartof><oa>free_for_read</oa><woscitedreferencessubscribed>false</woscitedreferencessubscribed></display><links><openurl>$$Topenurl_article</openurl><openurlfulltext>$$Topenurlfull_article</openurlfulltext><thumbnail>$$Uhttps://www.ceeol.com//api/image/getissuecoverimage?id=picture_2022_69538.jpg</thumbnail><link.rule.ids>314,780,784,4024,21362,27923,27924,27925</link.rule.ids></links><search><creatorcontrib>Āboliņa, Kristīne</creatorcontrib><creatorcontrib>Zīlāns, Andis</creatorcontrib><title>Being at Home Matters: Urban Commons of Neighbourhoods near the Freeport of Riga, Latvia (Jušanās kā mājās un kopējie resursi Rīgas pieostas apkaimēs)</title><title>Letonica</title><addtitle>Letonica</addtitle><description>Daudzviet Eiropā notiekot pilsētu sarukšanai, urbānās vides kvalitātei ir svarīga loma iedzīvotāju piesaistē vietai. Šī raksta mērķis ir identificēt pilsētvides kvalitātes un pārvaldības aspektus, kas ir nozīmīgi, lai iedzīvotāji apkaimē “justos kā mājās”. Rīgas iedzīvotāji piecās pieostas apkaimēs kā (ne)patīkamākos aspektus tajās ir izcēluši dabas teritorijas, gaisa kvalitāti, sociālo atmosfēru un pakalpojumus, tie analizēti, izmantojot kopējo resursu pieeju. Rezultāti rāda, ka patīkamāko apkaimju aspektu – dabas teritoriju daudzumu – potenciāli samazinās plānotā dzīvojamā un industriālā apbūve. Savukārt atšķirīgi vides kvalitātes normatīvi dzīvojamās un rūpnieciskajās teritorijās izraisa pretrunas gaisa kā kopējā resursa pārvaldībā. Pētījums rāda, ka pilsētas attīstības politika ir kopējo resursu galvenais ietekmes faktors. Vienlaikus iedzīvotājiem kā kopējo resursu lietotājiem ir mazākas iespējas ietekmēt lēmumus nekā industriālās puses pārstāvjiem, un lēmumu pieņemšana par kopējiem resursiem nenotiek apkaimju līmenī.</description><subject>Geography, Regional studies</subject><subject>Governance</subject><subject>Public Administration</subject><subject>Rural and urban sociology</subject><issn>1407-3110</issn><fulltext>true</fulltext><rsrctype>article</rsrctype><creationdate>2022</creationdate><recordtype>article</recordtype><sourceid>REL</sourceid><recordid>eNotUMFKw0AQzUHBUvsJwhw8KJi4m002jTcN1qqxQqkXL2WTTtKkTTZkN977Db0Lnv2N-F9uUWZg3ns85jFjWeeUOMz3WXgdL2aR4xLXdQjxPOfZuTX1bgjxjqwB9UhgM0rJiTVSqjQqDZhpf2B93mFR5yA0TGWF8CK0xlbdwFubiBoiWVWyViAzmGGRrxPZtWspVwpqFC3oNcKkRWxkqw-eeZGLK4iF_igEXDx1P1-i7ncKNv0Oqn5XHnBXw0Y2_b4sEFpUXasKmPffuVDQFCiVNkA0G1FU_V5dnlrHmdgqHP3PobWY3C-iqR2_PjxGt7Gdhq62vQCZlxLCM5aK8TjhAY6zLPOJeQj3GRXMFynnvudhSINVsgqpIIyHnKaM04CwoXX2tzZFlNtlac6sTdySEs7D0GW_jUpvTw</recordid><startdate>2022</startdate><enddate>2022</enddate><creator>Āboliņa, Kristīne</creator><creator>Zīlāns, Andis</creator><general>Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts</general><general>Institute of Literature, Folklore and Art of the University of Latvia</general><scope>AE2</scope><scope>BIXPP</scope><scope>REL</scope></search><sort><creationdate>2022</creationdate><title>Being at Home Matters: Urban Commons of Neighbourhoods near the Freeport of Riga, Latvia (Jušanās kā mājās un kopējie resursi Rīgas pieostas apkaimēs)</title><author>Āboliņa, Kristīne ; Zīlāns, Andis</author></sort><facets><frbrtype>5</frbrtype><frbrgroupid>cdi_FETCH-LOGICAL-c92t-47e34c006f3ca88b67e8fff500226531a35ac66544e917dbd91a036961c361703</frbrgroupid><rsrctype>articles</rsrctype><prefilter>articles</prefilter><language>eng</language><creationdate>2022</creationdate><topic>Geography, Regional studies</topic><topic>Governance</topic><topic>Public Administration</topic><topic>Rural and urban sociology</topic><toplevel>online_resources</toplevel><creatorcontrib>Āboliņa, Kristīne</creatorcontrib><creatorcontrib>Zīlāns, Andis</creatorcontrib><collection>Central and Eastern European Online Library (C.E.E.O.L.) (DFG Nationallizenzen)</collection><collection>CEEOL: Open Access</collection><collection>Central and Eastern European Online Library</collection><jtitle>Letonica</jtitle></facets><delivery><delcategory>Remote Search Resource</delcategory><fulltext>fulltext</fulltext></delivery><addata><au>Āboliņa, Kristīne</au><au>Zīlāns, Andis</au><format>journal</format><genre>article</genre><ristype>JOUR</ristype><atitle>Being at Home Matters: Urban Commons of Neighbourhoods near the Freeport of Riga, Latvia (Jušanās kā mājās un kopējie resursi Rīgas pieostas apkaimēs)</atitle><jtitle>Letonica</jtitle><addtitle>Letonica</addtitle><date>2022</date><risdate>2022</risdate><issue>44</issue><spage>60</spage><epage>79</epage><pages>60-79</pages><issn>1407-3110</issn><abstract>Daudzviet Eiropā notiekot pilsētu sarukšanai, urbānās vides kvalitātei ir svarīga loma iedzīvotāju piesaistē vietai. Šī raksta mērķis ir identificēt pilsētvides kvalitātes un pārvaldības aspektus, kas ir nozīmīgi, lai iedzīvotāji apkaimē “justos kā mājās”. Rīgas iedzīvotāji piecās pieostas apkaimēs kā (ne)patīkamākos aspektus tajās ir izcēluši dabas teritorijas, gaisa kvalitāti, sociālo atmosfēru un pakalpojumus, tie analizēti, izmantojot kopējo resursu pieeju. Rezultāti rāda, ka patīkamāko apkaimju aspektu – dabas teritoriju daudzumu – potenciāli samazinās plānotā dzīvojamā un industriālā apbūve. Savukārt atšķirīgi vides kvalitātes normatīvi dzīvojamās un rūpnieciskajās teritorijās izraisa pretrunas gaisa kā kopējā resursa pārvaldībā. Pētījums rāda, ka pilsētas attīstības politika ir kopējo resursu galvenais ietekmes faktors. Vienlaikus iedzīvotājiem kā kopējo resursu lietotājiem ir mazākas iespējas ietekmēt lēmumus nekā industriālās puses pārstāvjiem, un lēmumu pieņemšana par kopējiem resursiem nenotiek apkaimju līmenī.</abstract><pub>Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts</pub><doi>10.35539/LTNC.2022.0044.K.A.A.Z.0004</doi><tpages>20</tpages><oa>free_for_read</oa></addata></record>
fulltext fulltext
identifier ISSN: 1407-3110
ispartof Letonica, 2022 (44), p.60-79
issn 1407-3110
language eng
recordid cdi_ceeol_journals_1066992
source Central and Eastern European Online Library; Alma/SFX Local Collection
subjects Geography, Regional studies
Governance
Public Administration
Rural and urban sociology
title Being at Home Matters: Urban Commons of Neighbourhoods near the Freeport of Riga, Latvia (Jušanās kā mājās un kopējie resursi Rīgas pieostas apkaimēs)
url https://sfx.bib-bvb.de/sfx_tum?ctx_ver=Z39.88-2004&ctx_enc=info:ofi/enc:UTF-8&ctx_tim=2025-01-05T07%3A44%3A31IST&url_ver=Z39.88-2004&url_ctx_fmt=infofi/fmt:kev:mtx:ctx&rfr_id=info:sid/primo.exlibrisgroup.com:primo3-Article-ceeol&rft_val_fmt=info:ofi/fmt:kev:mtx:journal&rft.genre=article&rft.atitle=Being%20at%20Home%20Matters:%20Urban%20Commons%20of%20Neighbourhoods%20near%20the%20Freeport%20of%20Riga,%20Latvia%20(Ju%C5%A1an%C4%81s%20k%C4%81%20m%C4%81j%C4%81s%20un%20kop%C4%93jie%20resursi%20R%C4%ABgas%20pieostas%20apkaim%C4%93s)&rft.jtitle=Letonica&rft.au=%C4%80boli%C5%86a,%20Krist%C4%ABne&rft.date=2022&rft.issue=44&rft.spage=60&rft.epage=79&rft.pages=60-79&rft.issn=1407-3110&rft_id=info:doi/10.35539/LTNC.2022.0044.K.A.A.Z.0004&rft_dat=%3Cceeol%3E1066992%3C/ceeol%3E%3Curl%3E%3C/url%3E&disable_directlink=true&sfx.directlink=off&sfx.report_link=0&rft_id=info:oai/&rft_id=info:pmid/&rft_ceeol_id=1066992&rfr_iscdi=true